Cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanās okupētajā Krimā Krievijas okupācijas 11. gadā
11. gadā kopš nelikumīgās aneksijas Eiropas Parlaments nosoda Krievijas īstenoto Krimas un Sevastopoles nelikumīgo okupāciju. Deputāti norāda, ka Krimas iedzīvotāji saskaras ar ievērojamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un īpaši tie skar Krimas tatārus, ukraiņus un citas mazākumtautības.
Parlaments politieslodzītos Irinu Daņiloviču, Tofiku Abdulhazijevu un Ametu Suleimanovu min kā piemērus Krievijas okupantu īstenotajai žurnālistu, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanai, un pieprasa viņu tūlītēju un beznosacījumu atbrīvošanu.
Deputāti arī aicina starptautisko sabiedrību turpināt Krimas nelikumīgās aneksijas neatzīšanas politiku un pastiprināt sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, kas iesaistītas nelikumīgajā aneksijā.
Rezolūcija tika pieņemta ar 446 balsīm “par”, 25 “pret” un 51 deputātam atturoties. Vairāk informācijas apstiprinātajā rezolūcijā (19.12.2024.).
Atkāpšanās no demokrātijas principiem Kirgizstānā, tostarp opozīcijas līdera Temirlana Sultanbekova patvaļīga aizturēšana
Deputāti pauž nopietnas bažas par Kirgizstānas valdības veikto opozīcijas iebiedēšanu un uzbrukumiem plašsaziņas līdzekļu brīvībai un vārda brīvībai. Tie ietver žurnālistu, emuāru autoru un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu arestus, jo īpaši opozīcijas līdera Temirlana Sultanbekova patvaļīgo arestu. Viņi aicina Kirgizstānas iestādes pēc iespējas ātrāk atbrīvot T. Sultanbekovu un citas partijas amatpersonas, nodrošinot, ka tiek pilnībā ievērotas viņu politiskās un pilsoniskās tiesības, un ievērojot demokrātijas standartus un pamatbrīvības, par kurām panākta vienošanās ES un Kirgizstānas Padziļinātās partnerības un sadarbības nolīgumā un Vispārējā preferenču sistēmā plus (VPS +).
Deputāti arī aicina Kirgizstānas valdību steidzami atsaukt likumu par “nepatiesu informāciju”, kā arī likumu par “ārvalstu pārstāvjiem” un pieprasa, lai Kirgizstānas iestādes nepalīdzētu Krievijas Federācijai izvairīties no sankcijām, kas Krievijai noteiktas tās agresijas kara pret Ukrainu dēļ.
Rezolūcija tika pieņemta ar 492 balsīm “par”, 28 “pret” un 41 deputātam atturoties. Vairāk informācijas apstiprinātajā rezolūcijā. (19.12.2024.).
Nepārtrauktās represijas pret Azerbaidžānas pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, Dr. Gubada Ibadoglu, Anara Mammadli, Kamraa Mammadli, Rufata Safarova un “Meydan TV” gadījumi
Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā deputāti nosoda Azerbaidžānā notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus un mudina Azerbaidžānas varas iestādes nekavējoties izbeigt represijas pret visām disidentu grupām. Parlaments vēlas, lai bez nosacījumiem tiktu atbrīvoti cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti un politiskie aktīvisti, pret kuriem ierosinātas safabricētas un politiski motivētas apsūdzības.
Viņi pauž nožēlu par to, ka 2024. gada Saharova balvas par domas brīvību finālistam Dr. Gubadam Ibadoglu netika atļauts piedalīties balvas pasniegšanas ceremonijā Strasbūrā vai pievienoties tai attālināti, un pieprasa nekavējoties atcelt viņa ceļošanas aizliegumu. Azerbaidžānas varas iestādēm ir jāatceļ visas pret viņu izvirzītās apsūdzības un jāļauj viņam ārstēties ārzemēs, norāda deputāti.
Azerbaidžānai jāatceļ arī ierobežojumi neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un jāpārtrauc represijas pret “Meydan TV”, “Toplum TV”, “Abaz Media” un “Kanal 13”, saka deputāti, vienlaikus aicinot piemērot ES sankcijas amatpersonām, kas atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Viņi uzstāj, ka jebkuram ES un Azerbaidžānas partnerattiecību nolīgumam, tostarp enerģētikas jomā, jābūt stingri saistītam ar pamattiesību ievērošanu un visu politieslodzīto atbrīvošanu.
Rezolūcija tika pieņemta ar 434 balsīm “par”, “30” pret un 89 deputātiem atturoties. Vairāk informācijas apstiprinātajā rezolūcijā. (19.12.2024.).
