Atklājot ceremoniju, R. Metsola sacīja: “Cīņā par taisnīgumu, demokrātiju un tiesiskumu Edmundo Gonsaless Urrutija un Marija Korina Mačado bezbailīgi aizstāv vērtības, kas ir tik dārgas miljoniem venecuēliešu un arī Eiropas Parlamentam. Šī balva ir ne tikai atzinība, bet arī atgādinājums, ka cīņa par brīvību nekad nav veltīga. Venecuēlas nākotne pieder tās tautai, un Eiropas Parlaments ar lepnumu atbalsta tās iedzīvotājus.”
Marija Korina Mačado 2023. gadā uzvarēja priekšvēlēšanās, lai kandidētu kā demokrātiskās opozīcijas ("Vienotības platforma") kandidāte 2024. gada prezidenta vēlēšanās, taču pēc tam, kad Venecuēlas režīms viņu patvaļīgi diskvalificēja, par kandidātu kļuva diplomāts un politiķis Edmundo Gonsaless Urrutija.
Viņš nosodīja 2024. gada jūlijā notikušo prezidenta vēlēšanu oficiālo rezultātu nepubliskošanu un apstrīdēja Nikolasa Maduro izziņoto uzvaru. 2024. gada septembrī Venecuēlas tiesa izdeva M. Gonsalesa apcietināšanas orderi, tā izpelnoties starptautisku nosodījumu. Viņš pārcēlās uz Spāniju, kas viņam piešķīra patvērumu.
Uzrunājot deputātus, M. Gonsaless sacīja: “Agrāk vai vēlāk mūsu valsts dosies virzienā, kuru noteiks mūsu tauta. Vardarbība ir tikai neveikls mēģinājums atlikt to, kas ir nenovēršams.”
“Neviena vardarbībā balstīta valdība nav stabila,” viņš teica, uzsverot, ka venecuēlieši “vēlas doties uz priekšu pa brīvības, demokrātijas un sapratnes ceļu.”
E. Gonasaless arī sacīja, ka Saharova balva stiprina viņa apņemšanos veidot dialogu un simbolizē demokrātu vienotību visā pasaulē.
Marija Korina Mačado, uzstājoties attālināti, nosodīja to, ka “ceturtdaļgadsimtu viņi ir mēģinājuši mūs šķelt, vājināt un pakļaut (...). Sludinot naidu, viņi centās mūs sarīdīt, noskaņot cilvēkus pret cilvēkiem; sadalīt mūs bagātajos un nabagos, kreisos un labējos, baltos un melnos, tajos, kuri aizbrauc, un tajos, kuri paliek.”
“Viņi arī centās iznīcināt visas demokrātiskās institūcijas, sākot ar neatkarīgu tiesu varu un beidzot ar tautas nobalsošanu. Korumpēts un noziedzīgs režīms ir nosmacējis ekonomiku, izraisot vissmagāko hiperinflāciju vēsturē un padarot miljoniem cilvēku atkarīgus no valsts palīdzības, kas atkarīga no politiskās lojalitātes, bez cieņas un nākotnes,” viņa piebilda. “Taču Venecuēla ir reaģējusi,” sacīja M. Mačado, uzsverot, ka 28. jūlija prezidenta vēlēšanas ir sākums neapturamām pārmaiņām. “Mēs zinām, ka mums izdosies (...); Venecuēlas uzvara būs visas cilvēces uzvara,” viņa noslēdza, sakot paldies Eiropas Parlamentam “par pierādījumu, ka mēs neesam vieni.”
2024. gada 19. septembrī pieņemtā rezolūcijā Eiropas Parlaments atzina M. Gonsalesu par leģitīmo un demokrātiski ievēlēto Venecuēlas prezidentu un M. Mačado par valsts demokrātisko spēku līderi. Deputāti arī norādīja, ka saskaņā ar starptautisko vēlēšanu novērotāju ziņojumiem Venecuēlas prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem vēlēšanu integritātes standartiem.
Gada sāķumā Eiropas Parlaments bija aicinājis dalībvalstis saglabāt Maduro režīmam noteiktās sankcijas un pastiprināt tās līdz brīdim, kad režīms saskaņā ar Barbadosas nolīgumu uzņemsies skaidras un pastāvīgas saistības ievērot demokrātijas pamatstandartus, tiesiskumu un cilvēktiesības.
Eiropas Parlaments 2023. gada jūlijā stingri nosodīja Venecuēlas režīma patvaļīgo un antikonstitucionālo lēmumu neļaut tādiem prominentiem politiskās opozīcijas pārstāvjiem kā M. Mačado, Leopoldo Lopesam, Enrikem Kaprilesam un Fredijam Superlano piedalīties 2024. gada vēlēšanās.
Ceremonijas ieraksts ir pieejams šeit.
Pamatinformācija
Saharova balva par domas brīvību nosaukta padomju fiziķa un politiskā disidenta Andreja Saharova vārdā. Tā ir ES augstākā cilvēktiesību balva.
Kopš 1988. gada Parlaments Saharova balvu katru gadu piešķir privātpersonām vai organizācijām par darbu kādā no šīm jomām: cilvēktiesību un pamattiesību, jo īpaši vārda brīvības, aizsardzība, minoritāšu tiesību aizsardzība, starptautisko tiesību ievērošana, demokrātijas attīstība un tiesiskuma aizsardzība.
