Ceturtdien Parlaments pieņēma savu nostāju sarunām ar ES dalībvalstīm par jauniem noteikumiem, lai palielinātu trešo valstu interesēs veikto interešu pārstāvības darbību pārredzamību ES valstīs. To atbalstīja 392 deputāti, 88 balsoja pret, bet 133 atturējās,
Deputāti pastiprināja Komisijas sākotnējo priekšlikumu, precizējot definīcijas un ieviešot garantijas, lai nodrošinātu, ka netiek stigmatizētas likumīgas darbības, kas var pozitīvi ietekmēt publiskās debates.
Noteikumu tvērums
Direktīva attiecas uz interešu pārstāvības darbībām, kas veiktas par maksu (vai cita veida atlīdzību) un kuru mērķis ir ietekmēt politiku, tiesību aktus vai lēmumu pieņemšanu ES. Tas ietver sanāksmju un konferenču organizēšanu vai dalību tajās, viedokļu iesniegšanu apspriedēs vai uzklausīšanās, komunikācijas kampaņu rīkošanu (tostarp ar sociālo tīklu ietekmētāju palīdzību), politikas dokumentu sagatavošanu, grozījumu projektu ierosināšanu un aptauju veikšanu.
Noteikumi neattieksies uz tādām darbībām kā oficiālas valdības vai diplomātiskās funkcijas, mediju pakalpojumi, juridiskas konsultācijas un akadēmiskā pētniecība. Deputāti vēlas aizsargāt pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību; finansējums no trešo valstu dotācijām, kas nav saistīts ar lobēšanu, netiktu uzskatīts par atlīdzību.
Demokrātiska uzraudzība
Lai stiprinātu pārredzamību un demokrātisko atbildību, direktīva neatkarīgām valstu iestādēm liktu uzturēt reģistrus, kurus savstarpēji savienotu centralizēts ES portāls. Pēc reģistrācijas organizācijām tiktu piešķirts unikāls Eiropas interešu pārstāvības numurs (EIRN), kas būtu derīgs visā ES.
Aizsardzība pret stigmatizāciju
Deputāti vēlas arī nodrošināt, lai atšķirībā no dažās valstīs spēkā esošajiem “ārvalstu aģentu” likumiem direktīvu nevarētu izmantot organizāciju iezīmēšanai, sodīšanai vai pilsoniskās līdzdalības ierobežošanai. To arī nedrīkstētu tikt izmantot, lai aizliegtu aktivitātes vai pieprasītu atklāt trešo valstu finansējumu, kas nav saistīts ar interešu pārstāvību.
EP ziņotāja Adina Valeana (EPP, Rumānija) teica: “Pārredzamība nav ideoloģisks jautājums, tā ir demokrātiskas uzticības pamatnosacījums. Saskaņā ar šo direktīvu ikvienam, kas vēlas ietekmēt lēmumus ES valstīs citas valsts valdības vārdā, būs jāreģistrējas un jābūt redzamam. Tā nosaka skaidrus, vienotus noteikumus visā Eiropā, netraucējot likumīgu organizāciju darbu.”
Nākamie soļi
Parlaments tagad ir gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm, tiklīdz Padome pieņems savu mandātu.
Pamatinformācija
Interešu pārstāvības aktivitātes jeb lobēšana dalībvalstīs tiek regulēta atšķirīgi. Pašlaik tikai 16 dalībvalstis ir īstenojušas pasākumus, lai regulētu vispārējo interešu pārstāvības darbības. Tas rada šķēršļus tirgū un nevienlīdzīgu konkurenci. Turklāt tas var veicināt interešu pārstāvības pārcelšanu valstīm ar vājāku regulējumu, lai izvairītos no stingrākiem noteikumiem. Kad Komisija 2023. gadā nāca klajā ar noteikumu projektu, aptauja liecināja, ka 81 % eiropiešu uzskata, ka ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajās sistēmās ir nopietna problēma, kas jārisina.
