Kampaņas laikā apkopotie secinājumi liecina, ka uzņemošo ģimeņu piesaistē arī turpmāk ir svarīgi radīt daudzveidīgu informāciju sabiedrībai kopumā skaidrojot gan uzņemošo ģimeņu lomu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru devumu, gan arī aizvien aktuālos stereotipus par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un uzņemošajām ģimenēm. Kā kampaņas noslēguma pasākumā uzsvēra Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs: “Neskatoties uz ierobežotajiem resursiem turpmākajos gados, ārpusģimenes aprūpes jomas stiprināšanā turpināsim dažādu informatīvu aktivitāšu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot aktivitātēm tieši reģionos, atbalstam, kas vērsts uz bērnu individuālajām vajadzībām, un darbam ar stereotipu mazināšanu, t.sk. speciālistu vidū.”
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencija paredz, ka bērniem, lai viņi varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personības, ir jāaug ģimenes vidē, mīlestības un izpratnes atmosfērā. Tomēr Latvijā kritiski trūkst uzņemošo ģimeņu – aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu. Šobrīd bērnu aprūpes iestādēs atrodas 607 bērni, turklāt ik dienas vidēji trīs bērniem tiek pārtrauktas aizgādības tiesības. Uzņemošo ģimeņu skaits Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē. Vienlaikus vērojams, ka personu, kuras ieguvušas uzņemošo ģimeņu statusu, vecums palielinās, kā arī samazinās gados jaunāku cilvēku skaits, kuri iegūst uzņemošo ģimeņu statusu.
“Kļūt par uzņemošo ģimeni – tas ir lēmums, līdz kura pieņemšanai cilvēki var nonākt pat gadiem ilgā periodā. Tādēļ līdzīgi kā par jebkuru sociālu tēmu, kas prasa ilgtermiņa darbu situācijas uzlabošanai, arī par uzņemošajām ģimenēm un bez vecāku gādības palikušu bērnu uzņemšanu ģimenē ir jārunā regulāri. Iepriekš Labklājības ministrija organizējusi kampaņas par šo tēmu 2018. un 2021. gadā, tāpēc šī gada kampaņa “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” bija būtiska, lai atgrieztu aktualitāti par uzņemošo ģimeņu nepieciešamību sabiedrības dienaskārtībā un turpinātu kliedēt aizspriedumus gan pret šīm ģimenēm, gan bez vecāku gādības palikušiem bērniem,” stāsta Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs.
Nākotnē svarīgi turpināt radīt daudzveidīgas iespējas informācijas pieejamībai
Šogad kampaņas laikā tika radīta īpaša sadaļa Labklājības ministrijas mājaslapā “Kļūsti par uzņemošo ģimeni!”, iekļaujot “ceļa karti” jeb soļus, kas jāveic, lai iegūtu kādu no uzņemošās ģimenes statusiem. Šajā mājaslapas sadaļā ietverta arī forma, kurā ikviens interesents var pieteikties personīgai sarunai ar bāriņtiesas pārstāvi. Tāpat izveidota video sērija, apkopojot esošo uzņemošo ģimeņu, šajās ģimenēs uzņemto bērnu un jomas ekspertu pieredzes stāstus. Savukārt podkāstu sērijās “Mīlošas ģimenes spēks” TV un radio personība Agnese Drunka sarunās ar uzņemošajām ģimenēm un tajās augušiem bērniem iepazīst viņu stāstus. Atšķirībā no kampaņām, kas īstenotas iepriekšējos gados, šogad tika organizētas klātienes sarunu pēcpusdienas Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Valmierā un Kuldīgā – šajos pasākumos iedzīvotāji varēja piedalīties diskusijās, kurās sarunājās Labklājības ministrijas, bāriņtiesu, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru ekspertu, kā arī esošo uzņemošo ģimeņu pārstāvji. Apmeklētājiem bija arī iespēja noklausīties klīniskās psiholoģes Sofias Semenovas lekciju par sarežģītu, nozīmīgu lēmumu pieņemšanu.
“Arī nākamajos gados mums ir jāturpina radīt daudzveidīga informācija un tās pieejamība gan klātienes, gan neklātienes formātos – šī kampaņa parādīja, ka ir cilvēki, kuri labprāt apmeklē pasākumus un aktīvi interesējas par uzņemošo ģimeņu iespējām, taču vienlaikus ir iedzīvotāji, kuri vēlas iepazīt šīs iespējas diskrētākos formātos. Lai turpinātu kliedēt iesīkstējušus stereotipus, arī nākotnē mums ir jāveicina izpratne, ka bērniem, kuri nonākuši kādā no ārpusģimenes aprūpes formām, ir līdzvērtīgas tiesības un vērtība kā jebkuram bērnam. Arī viņi ir pelnījuši uzaugt mīlošā, ģimeniskā vidē, kur viņus saprot un pieņem, rūpējas par viņiem, atbalsta viņu talantus un palīdz tos īstenot, ieliekot stabilu pamatu viņu nākotnei,” skaidro Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs.
Viņš papildina, ka visiem kampaņā izstrādātajiem materiāliem, t.sk. bukletiem, plakātiem u.c., ir ilgtermiņa vērtība, un gan ministrija, gan ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri tos turpinās izmantot sabiedrības informēšanai un izglītošanai par uzņemošo ģimeņu nepieciešamību, lomu, atbalsta iespējām u.tml.
Topošajām uzņemošajām ģimenēm svarīgi sajust ikdienas atbalstu
2018. gadā Latvijā tika izveidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kas pilda būtisku lomu, sniedzot psiholoģisku un praktisku atbalstu un ikdienā strādājot ar esošajām un topošajām uzņemošajām ģimenēm. Tagad Latvijā ir 12 ārpusģimenes atbalsta centri, un kampaņas laikā centri dalījās ar savu pieredzi, kā arī stāstīja par to sniegtajām atbalsta iespējām, akcentējot, ka uzņemošās ģimenes savā ceļā nav vienas. Šobrīd ģimenēm pieejamais atbalsts ir lielāks un plašāks nekā tad, kad atbalsta centri tika izveidoti. Pēdējo četru gadu laikā pieaudzis arī atbalsta centru finansējuma apmērs – no 1,3 miljoniem eiro 2020. gadā līdz 3,5 miljoniem eiro 2024. gadā.
“Atbalsta centri ģimenēm ir blakus visu laiku – jau sākot no brīža, kad pieņemts lēmums ģimenē uzņemt bērnu. Un sajust to, ka ceļā neesi viens – tas ir nozīmīgs atbalsts katrai esošajai un topošajai uzņemošajai ģimenei. Mēs skaidrojam, kas ģimenes sagaida, sniedzam apmācības un visu nepieciešamo informāciju, veidojam iepazīšanās procesu ar bērnu; palīdzam, kad bērns ģimenē jau ir uzņemts, un esam klātešoši gan izaicinošākos periodos, gan priekpilnos mirkļos un ikdienas uzvarās. Gadu gaitā esam novērojuši, ka pēc nonākšanas drošā, stabilā un mīlošā vidē bērni, kas līdz šim bijuši aprūpes iestādēs, ļoti atplaukst. Tāpēc mēs ļoti priecājamies par katru jaunu uzņemošo ģimeni!” stāsta Dace Dzedone, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Alternatīvās aprūpes jomas vadītāja.
Kampaņas noslēguma pasākumā piedalījās arī Ingrīda Meldere, esošā uzņemošā ģimene, atzīstot, ka viņas kā audžuģimenes ceļā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs ir nozīmīgs atbalsta punkts. “Pirms 15 gadiem, kad kļuvu par audžuģimeni, atbalsta iespējas bija mazākas, nekā tās ir šobrīd. Būt par audžuģimeni nav viegli, un viens pats Tu nevari tikt galā. Atbalsta centri sniedz spēcīgu atbalstu un resursus, lai sev pašai un saviem trim brīnumbērniem, kam ir īpašas vajadzības, varu nodrošināt nepieciešamo. Lai gan Latvijā stereotipi vēl aizvien pastāv, sabiedrība lēnām, bet kļūst pieņemošāka un saprotošāka. Mums ir jāpieņem un jāmīl bērni tādi, kādi viņi ir, par šo tēmu ir jārunā, un nevajag kautrēties citiem stāstīt, ka esat uzņemošā ģimene,” norāda Ingrīda Meldere.
Par kampaņu “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”
Kampaņā “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” tika īstenota virkne aktivitāšu, lai potenciālajām uzņemošajām ģimenēm radītu dažādas iespējas iegūt informāciju. Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Valmierā un Kuldīgā tika organizēti klātienes pasākumi, aicinot cilvēkus iepazīties ar esošo uzņemošo ģimeņu pieredzi un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegtajām iespējām, kā arī ieklausīties psiholoģes ieteikumos par to, kā pieņemt sarežģītus lēmumus, tostarp par bērna uzņemšanu ģimenē.
Tāpat izveidota informatīva sadaļa Labklājības ministrijas tīmekļvietnē, ietverot “ceļa karti” jeb soļus, kas jāveic, lai kļūtu par uzņemošo ģimeni. Līdztekus tam radīta īpaša forma, kuru aizpildot, ikviens var pieteikties personīgai sarunai par šo tēmu ar bāriņtiesas vai Bērnu aizsardzības centra speciālistu.
Papildus tam radīti informatīvi materiāli ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem – plakāti, bukleti, baneri –, ar kuru palīdzību iespējams informēt interesentus par uzņemošās ģimenes statusa iegūšanas procesu. Tika izveidoti arī video un podkāsti, kā arī saturiski bagāti stāsti sadarbībā ar portālu “Delfi”, kuros plašāk izklāstīta uzņemošo ģimeņu, tajās augušu bērnu un jomas ekspertu pieredze. Šos stāstus atzinīgi novērtējuši Latvijas iedzīvotāji, paužot atbalstu uzņemošajām ģimenēm un norādot, ka bērna uzņemšana ģimenē ir liels gods un atbildība.
Vienlaikus ir skaidrs, ka Latvijas sabiedrībā aizvien ir daudz aizspriedumu par uzņemošajām ģimenēm un bērniem, kuri aug valsts paspārnē. Tāpēc darbs ar sabiedrības un speciālistu izglītošanu, laužot stereotipus, ir sistemātiski jāturpina. Visām kampaņā īstenotajām aktivitātēm un izveidotajiem materiāliem ir ilgtermiņa vērtība – tie būs svarīgi, turpinot aktualizēt, skaidrot tēmu un uzrunājot potenciālās uzņemošās ģimenes, kā arī lai kliedētu stereotipus par bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un uzņemošajām ģimenēm. Kampaņas laikā radītie materiāli pieejami Labklājības ministrijas tīmekļvietnē un sociālajos tīklos: “Facebook”, “Instagram”, “Youtube” un “X”.
