Ar Rīgas domes atbalstu šogad maijā uzsākta kādreizējā Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera kapeņu mauzoleja un pazemes kriptas restaurācija un rekonstrukcija. Pateicoties vēsturiskām fotogrāfijām, 159 gadus veco kapliču varēja rekonstruēt iespējami tuvu oriģinālam. Rīgas pieminekļu aģentūra tās atjaunošanai saņēmusi pašvaldības piešķirtos 114 000 eiro. Darbi tika pabeigti novembrī.
Pasākuma ievadā paredzēts īss restaurācijas stāsts un Rīgas domes, Rīgas pieminekļu aģentūras un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvju apsveikumi. Muzikālajā priekšnesumā - Eiropas bezpeļņas kustības "Reveil" pirmajā mierinājuma mini koncertā Latvijā - uzstāsies Aleksandrs Aleksandrovs (Nikto, Dz), kurš izpildīs piemiņas mūziku, izmantojot ģitāru, balsi un digitālas un analogas ierīces. Beļģijā radītās kustības "Reveil" (www.reveilglobal.org.) mērķis ir radīt sirsnīgāku, siltāku sēru kultūru Eiropā, piedāvājot mākslu un mūziku cilvēkiem, kuri sēro. Pasākuma dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja doties pazemē, uzklausīt stāstījumu par Krēgeru dzimtu un kādreizējās apbedījuma vietas atjaunošanas procesu.
“Krēgeru kapeņu mauzoleja augšzemes būves un apakšzemes kapeņu restaurācija ir pirmā lielā Lielo kapu restaurācijā, kurā atdzimst arī pazemes struktūra. Krēgeru kapenes pievienojas jau agrāk veiktajām lielajām restaurācijām – mecenātu Vērmaņu ģimenes kompleksam, milzīgajam metāla mežģīņu baldahīnam un barokālajai aptiekāra Veicenbreijera kapličai. Speram nākošo soli, lai īpašie vēsturiskie piemiņas objekti atgūtu savu veidolu, tādējādi godinot senos meistarus un pašus aizgājējus, vienlaicīgi sakārtojot seno, īpašo Lielo kapu pasauli,” uzsver Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.
Nelielais, elegantais Krēgera kapeņu mauzolejs ir 19. gadsimta vidus piemineklis, kam raksturīga neogotikas estētika un kas ataino tā laika Eiropas aizraušanos ar romantismu. H. Ā. Krēgers bija uzņēmējs - vairumtirdzniecības uzņēmuma “Fenger & Co” līdzīpašnieks, Lielās ģildes dokmanis un vecākais, Rīgas rātskungs. Rātskunga amatu viņš ieņēma sava mirušā brāļa vietā un amatā sabija 10 gadus. H. Ā. Krēgers nomira 1856. gadā 66 gadu vecumā kā piederīgs Sv. Pētera draudzei. Viņam bija pieci bērni. Nav zināms, cik apbedījumu bijis šajā kapličā un kur Krēgeri pārapbedīti.
Trūkst neapstrīdamu datu par kapličas būvniecības uzsākšanu. H. Ā. Krēgera (25.09.1790.-18.02.1856.) dzimtas kapa vieta, iespējams, datēta ar 1865. gadu. Tāds gadskaitlis iekalts uz kapa plāksnes. Ņemot vērā, ka H. Ā. Krēgers mira 1856. gadā un cita vēsturiska informācija saistībā ar kapličas izbūvi pašlaik nav konstatēta, var minēt, ka uz kapa plāksnes norādīto gadu “1865” varētu saistīt ar kapličas celtniecības gadu. Kapa plāksne saglabājusies labā stāvoklī.
Šobrīd nevienā Lielo kapu kapeņu mauzoleju kriptā neatrodas apbedījumi. Ārzemju pieredze liecina, ka senos dzimtu mauzolejus izmanto, lai stāstītu par vēsturi, tos apmeklē tūristi, taču Apvienotajā Karalistē ir pieredze ar kamerkoncertiem un pat iekārtotu kapelu laulību reģistrācijām.
Krēgera dzimtas apbedījuma vietu iekonservēja 2018. gadā, apturot tās bojāšanos. Restaurācijas un rekonstrukcijas darbus 2024. gadā veica SIA “RERE meistari”, piesaistot restauratorus no Polijas. Viņi jau strādājuši vairākos objektos Latvijā, tajā skaitā arī Dobeles pils atjaunošanas un Rīgas biržas restaurācijas projektos.
