Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā Parlaments nosodīja Krievijas īstenoto Ziemeļkorejas karavīru izmantošanu pret Ukrainas armiju un jaunu ballistisko raķešu izmēģinājumus Ukrainā. Šie eskalācijas soļi ir jauns kara posms un jauns risks visai Eiropas drošībai, norāda deputāti, aicinot ES un citus Ukrainas partnerus attiecīgi reaģēt.
Uzstājot, ka “nekādas sarunas par Ukrainu nevar notikt bez Ukrainas”, deputāti mudina ES censties panākt pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai un rast miermīlīgu risinājumu karam. Parlaments aicina ES un dalībvalstis iesaistīties Ukrainas miera formulas īstenošanā un radīt nepieciešamos apstākļus otrā samita par mieru rīkošanai, tostarp iesaistot globālo dienvidu valstis.
Turpmākas sankcijas valstīm, kas sniedz militāru atbalstu Krievijai
Nosodot Irānu, Baltkrieviju un Ziemeļkoreju par to militāro atbalstu Krievijai , deputāti mudina ES dalībvalstis turpināt pastiprināt sankcijas pret šīm valstīm. Viņi uzsver, ka gan Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, gan Ziemeļkorejas līdzdalība karā, gan tās kodolprogrammas un raķešu programmas nopietni apdraud uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību.
Ķīnas iesaistīšanās
Deputāti arī aicina Pekinu pārtraukt jebkādu militāro vai divējāda lietojuma preču piegādi Krievijai, piebilstot, ka atteikšanās mainīt kursu draud nopietni ietekmēt ES un Ķīnas divpusējās attiecības. Tā vietā Ķīna varētu izmantot savu ievērojamo ietekmi uz Ziemeļkoreju un Krieviju, lai palīdzētu mazināt spriedzi, norāda deputāti.
Militārā atbalsta stiprināšana Ukrainai
Rezolūcijā tiek prasīts, lai Padome paplašinātu sankcijas pret Krieviju; jo īpaši pret svarīgām ekonomikas nozarēm, piemēram, metalurģijas, kodolenerģētikas, ķīmijas, lauksaimniecības un banku nozari, kā arī pret Krievijas izejvielām.
Deputāti aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt militāro atbalstu Ukrainai, tostarp nodrošinot lidmašīnas, tāla darbības rādiusa raķetes (tostarp “Taurus”), modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, munīciju un apmācību programmas Ukrainas spēkiem.
Visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajām būtu jāapņemas gan kopīgi, gan individuāli sniegt Ukrainai militāru atbalstu ne mazāk kā 0,25 % no sava IKP gadā, teikts rezolūcijā. Deputāti atzinīgi vērtē ASV prezidenta Džo Baidena lēmumu atļaut Ukrainai izmantot modernas raķešu sistēmas pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā. Uzsverot kopīgās stratēģiskās intereses atbalstīt Ukrainu, viņi aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar jauno administrāciju Vašingtonā, lai stiprinātu abpusēji izdevīgu transatlantisko sadarbību.
Rezolūcija tika pieņemta ar 390 balsīm par, 135 pret un 52 deputātiem atturoties.
