“Nākamā gada aizsardzības budžets ir bruņošanās spēju budžets. Tas arī būs lielākais Latvijas vēsturē, sasniedzot 3,45% no iekšzemes kopprodukta jeb 1 559 433 634 eiro. Kopš pirmās dienas aizsardzības ministra amatā esmu uzsvēris, ka aizsardzības nozarei jābūt atklātai par katru iztērēto centu, jo uz mūsu pleciem ir milzīga atbildība – sargāt Latvijas suverenitāti un neatkarību ar iedzīvotāju piešķirtajiem līdzekļiem,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
2025. gadā lielāko daļu no aizsardzības budžeta jeb 76 % nozare veltīs Nacionālo bruņoto spēku attīstībai un stiprināšanai, atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānam. Kā galvenās aizsardzības spēju attīstības prioritātes nākamajā gadā noteiktas – slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana, munīcijas un ekipējuma nodrošinājuma iegāde, kājnieku kaujas mašīnu iegāde, netiešā uguns atbalsta spēju, bezpilota lidaparātu spēju un krasta aizsardzības spēju attīstība.
Tāpat aizsardzības nozare 2025. gadā turpinās nodrošināt jauniešiem kvalitatīvu dienestu valsts aizsardzības dienestā. Nākamgad 11 mēnešu dienestā Nacionālo bruņoto spēku vienībā tiks uzņemot kopumā 1040 valsts aizsardzības dienesta karavīri. Pateicoties valsts aizsardzības dienestam, palielināsies Nacionālo bruņoto spēku jauda, tiks nodrošināts jauns bruņojums un ieviestas jaunas tehnoloģijas, kā arī kāpināta armijas rezerve.
Vienlaikus cita budžeta aizsardzības budžeta prioritāte ir Latvijas aizsardzības industrijas un tautsaimniecības attīstība. Nākamajos četros gados Nacionālie bruņotie spēki veiks apjomīgus iepirkumus, kas būs pieejami vietējiem ražotājiem un uzņēmējiem. Aizsardzības ministrija esošajos iepirkumu līgumos paredz, ka lielo spēju projektu finansējums līdz 30 % apmērā tiks novirzīts nacionālās aizsardzības nozares stiprināšanai.
Savukārt, saglabājot nemainīgu Latvijas ārpolitikas eiroatlantisko kursu un stiprinot Latvijas drošību mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā, valdība 2025. gadam ir atbalstījusi un lēmusi piešķirt finansējumu papildu aktivitātēm, kas saistītas ar aizsardzības stiprināšanu.
Novirzot 45 miljonus eiro, arī nākamgad tiks turpināts praktisks darbs pie austrumu robežas stiprināšanas pasākumiem, īstenojot robežas fizisko un inženiertehnisko nostiprināšanu, kā arī izveidojot Nacionālo bruņoto spēku atbalsta punktus un munīcijas noliktavas pierobežas zonā.
Tāpat Aizsardzības nozare arī nākamgad turpinās attīstīt militāro infrastruktūru, tostarp militāro poligonu “Sēlija”. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas Nacionālo bruņoto spēku un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.
Vienlaikus arī nākamgad Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, atvēlot atbalstam 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt Ukrainas armijas karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.
Līdz ar “Baltās grāmatas” publicēšanu, likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Saeima 2024. gada 14. oktobrī ir apstiprinājusi pirmajā lasījumā. Likumprojekts vēl ir jāapstiprina otrajā – galīgajā – lasījumā.
