VARAM ministre Inga Bērziņa: “Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Izveidojot jauno īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mēs nodrošinām ne tikai sikspārņa Eiropas platauša dzīvotņu aizsardzību, bet arī citu teritorijā esošo reto sugu un biotopu saglabāšanu.”
Platausis ir reti sastopama sikspārņu suga, kas Latvijā ziemo un atrodas sava izplatības areāla ziemeļaustrumu malā. Tā izmanto dažādas mītnes un biotopus, kas var būt ievērojamos attālumos viens no otra. Latvijas populācija tiek lēsta ap 200-500 indivīdiem, un vairums atradņu atrodas ārpus esošā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkla. Pamatojoties uz Eiropas platauša Barbastella barbastellus sugu aizsardzības plānā izstrādes laikā veiktiem pētījumiem, secināts, ka Kokneses-Pļaviņu apkārtnē ir vismaz viena lokāla platauša populācija.
Tā kā platausis lielākoties izmanto salīdzinoši īslaicīgas paslēptuves – paslēptuves aiz atlupušas mizas, kuras ir nenoturīgas un saglabājas tikai vienu vai dažas sezonas, saskaņā ar sugas plānu nepieciešams nodrošināt šādu mītņu pastāvīgu pieejamību pietiekamā apjomā plataušu apdzīvotajos mežos plašākā – ainavu līmenī, īpaši mežaudzes nogabalos, kur valdošā suga ir priede. Vasaras periodā platauši izmanto ļoti daudzas mītnes kokos, tāpat barojoties šī suga var veikt 5-15 km tālus pārlidojumus no mītnēm līdz barošanās vietām vienas nakts laikā.
Līdz ar to, lai nodrošinātu platauša sugas populācijas aizsardzību Latvijā atbilstoši Biotopu direktīvas prasībām, tiek izveidota jauna īpaši aizsargājamas dabas teritorija – aizsargājamo ainavu apvidus “Koknese - Odziena”, kurā iekļauti apzinātie plataušu vasaras mītņu biotopi, konstatētie barošanās biotopi, kā arī vairākas tuvumā esošās zināmās spietošanas/ziemošanas vietas. Ainavu apvidū tiks iekļauta teritorija Aizkraukles novada Aiviekstes, Bebru, Klintaines, Kokneses un Vietalvas pagastos starp Koknesi (to neiekļaujot), Pļaviņām (to neiekļaujot) un Odzienu (to iekļaujot). Ainavu apvidus platība – 18 600 ha.
Individuālie noteikumi paredz platausim nepieciešamo specifisko mežu un to struktūru aizsardzību visā ainavu apvidū, nosakot prasību saglabāt visus dobumainos kokus, arī tādus, kuru diametrs ir mazāks par 10 cm (neattiecas uz augļu kokiem un bīstamajiem), tāpat paredzēts galvenās cirtes (gan kailcirtes, gan izlases cirtes) liegums visās platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas) un melnalkšņu audzēs atbilstoši sugas plāna ieteikumam. Kā arī noteikta desmit ekoloģisko koku (uz cirsmas hektāru) saglabāšana, par prioritāri izvēloties vecākās priedes. Tāpat arī noteikumi nosaka putnu ligzdošanas un platauša mazuļu (kas lidspēju iegūst jūlijā) aizsardzībai sezonālu liegumu (ar atsevišķiem izņēmumiem) mežizstrādes darbiem: ainavu aizsardzības zonā no 1. maija līdz 31. jūlijam, dabas lieguma un dabas parka zonās - no 15. marta līdz 31. jūlijam.
Ministrija informē, ka lielākajai daļai jeb 77,6 % ainavu apvidus teritorijai tiek saglabāts ainavu aizsardzības režīms, tas ir, ainavu aizsardzības zona 14 441,79 ha platībā. Ainavu aizsardzības zona tiek piemērota 92% no visām ainavu apvidū ietvertajām fizisko personu zemēm, 91% no juridisko personu zemēm.
Kā galvenais platauša apdraudējums vairumā Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijā, tiek norādīta mežsaimnieciskā darbība (Latvijā arī veco muižu parku izkopšana, kuri pēc struktūras atbilst plataušu citur areālā izmantotajiem platlapju mežiem), kuras rezultātā notiek mežu biotopu fragmentācija, veco mežu īpatsvara samazināšanās, mirušās/kalstošās koksnes daudzuma un citu platausim nepieciešamo struktūru izzušanu.
