“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.
Globālā darba dalīšana jeb globalizācija, kas savu uzplaukumu piedzīvoja gadsimta sākumā, ar gadiem ir likusi mainīt izpratni gan par piegādes jeb vērtības ķēdēm, gan biznesa un pat valstu atbildību attiecībā uz vides saudzēšanu un cilvēktiesību ievērošanu vietās, kur tiek ražotas mūsu patērētās preces vai iegūtas to izejvielas. Nav noslēpums, ka dažādās pasaules valstīs ir atšķirīgi ražošanas un darba drošības standarti, izpratne par pulcēšanās brīvību, joprojām ir vērojams piespiedu darbs, tiek nodarbināti bērni.
“Aptuveni pirms desmit gadiem faktiski nebija nekādu normatīvo aktu, kas attiektos uz piegādes ķēdēm, savukārt tagad Eiropas Savienībā ir pieņemtas būtiskas regulas par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atmežošanas regula, pienācīgas rūpības direktīva, ir aizliegts piespiedu darbs,” skaidro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) tirdzniecības politikas nodaļas analītiķe Elizabete van Līšuta. “Domājot par piespiedu darba mazināšanu, piemēram, ASV, Francijā ir pieņemti likumi par mūsdienu verdzību un piegādes ķēžu pārredzamību.”
“Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (Pienācīgas rūpības direktīva) ir pavisam jauns normatīvais akts, kas lielajiem uzņēmumiem liek apzināt savas darbības negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, mazinot vai izbeidzot to. Lai to paveiktu, ir jāvērtē arī atbilstošie ilgtspējas riski piegādes ķēdēs un ESG stratēģijā jāiekļauj sadarbības partneru izvērtēšanas principi. Rūpības pienākums attiecas arī uz piegādes ķēdēm ārpus Eiropas Savienības,” skaidro advokātu biroja “Sorainen” Latvijas biroja vadošā partnere zvērināta advokāte Ieva Andersone. Dalībvalstīm pienācīgas rūpības direktīva ir jāievieš līdz 2026. gada 26. jūlijam.
“Uzņēmums sava rūpības pienākuma izpildi nedrīkst uzvelt citiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. Ja ir jāpārbauda partneris, tad visi ar pārbaudi saistītie izdevumi ir jāapmaksā pašam uzņēmumam. Tāpat mazais vai vidējais uzņēmums var prasīt lielā partnera atbalstu direktīvas principu ieviešanā,” uzsver zvērināta advokāte.
Saistībā ar ilgtspējas riskiem Kustova saka: “Vispirms ir jādefinē uzņēmumam būtiskākie ilgtspējas aspekti, pēc tam jāsāk vērtēt un kategorizēt piegādātāji, vai un kā tie var palīdzēt sasniegt ilgtspējas mērķus. Piemēram, ja uzņēmumam ir būtiski klimata aspekti, tostarp piesārņojuma samazināšana, tad pēc šiem aspektiem arī var kategorizēt piegādātājus. Ir jāmeklē atbildes, kā partneri var palīdzēt mazināt emisijas, ierobežot piesārņojošas darbības.” LDDK vebināra eksperte kā piemēru min uzņēmumu, kas pēc būtiskāko ilgtspējas aspektu noteikšanas piegādātājus klasificēja 27 kategorijās atbilstoši to piegādātajām precēm (darba apģērbs, rezerves daļas, energoresursi) un iedalīja zema, vidēja un augsta riska kategorijās, kam sekoja individuāls būtiskāko sadarbības partneru izvērtējums un anketēšana.
Piegādātāju izvērtēšana atbilstoši konkrētiem aspektiem ir viens no rīkiem, ko izmanto arī IT produktu un sadzīves tehnikas izplatītājs “Elko grupa”. Tā ilgtspējas vadītāja Ieva Putāne atzīst, ka, piemēram, oglekļa emisiju samazināšanā uzņēmumam kā vairumtirgotājam piegādes ķēdē no ražotāja līdz gala patērētājam ir salīdzinoši neliela ietekme. Ilgtspējas vadītāja uzskata, ka ir jāņem vērā nozares lielāko spēlētāju prasības nodrošināt viņu ilgtspējas kritērijus visā piegādes ķēdē.
“Mēs esam pa vidu, un tas ierobežo mūsu iespējas nostāties vienā vai otrā pusē. Mēs neko neražojam un ar pārvadājumiem nenodarbojamies, atbildam tikai par efektīvu biznesa procesu nodrošināšanu, ilgtspējīgu biroju/noliktavu ēku apsaimniekošanu un darbinieku labbūtību. Taču dekarbonizāciju varam ietekmēt netieši, izvēloties partnerus. Uzņēmumā ir spēkā Partneru rīcības kodekss, mēs izvērtējam piegādātājus un viņu darbu dekarbonizācijas jomā. Interesanti, ka arī Ķīnā darbojas uzņēmumi, kuriem ir lieli mērķi ilgtspējas jomā,” saka Putāne.
LDDK rīkotajā vebinārā ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto ietvaru piegādes ķēdēm skaidroja Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Anna Priede.
“Kaut arī aplēses liecina, ka Latvijā pienācīgas rūpības pienākums tieši attieksies uz nelielu skaitu uzņēmumu, taču netieši tas var skart teju ikvienu biznesu. Tāpēc savu lomu biznesam būtiskajās piegādes ķēdēs būtu ieteicams apzināt arī vidējiem un maziem uzņēmumiem. Vienlaikus sarunas ar partneriem par darbinieku labbūtību, ietekmi uz vidi un labākajiem šo ilgtspējas aspektu risinājumiem var būt labs veids, kā stiprināt un padziļināt attiecības. Piegādes jeb vērtības ķēžu analīze ir jauns, sarežģīts ilgtspējas aspekts. Šobrīd mēs visi mācāmies, kā to integrēt savā biznesā,” atzīst LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Bezmaksas vebināri, kurus LDDK rīko sadarbībā ar “BusinessEurope”, notiks līdz pat novembra beigām. Katru reizi ir divas sesijas – “Zaļie rīti” no pulksten 10.00 līdz 12.00 ir veltīti klimata un ilgtspējīgas zaļās pārejas tematiem, “Digitālās pēcpusdienas” no pulksten 13.00 līdz 15.00 – tematiem, kas saistīti ar digitālo transformāciju.
Lai pieteiktos bezmaksas vebināriem, LDDK biedriem jāseko informācijai LDDK tīmekļa vietnē lddk.lv. Tos varēs vērot LDDK “Facebook” kontā tiešsaistē. Reģistrējoties dalībnieks saņem piekļuvi tiešsaistes saitei un var izmantot iespēju uzdot jautājumus lektoriem. Šā un citu vebināru ierakstus var noskatīties LDDK kontā vietnē “YouTube”.
Vebināru cikls tiek organizēts Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē un komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit.
Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir “BusinessEurope”.
Projektā īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 100 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus – un 59 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem.
Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
