DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. novembrī, 2024
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Baiba Braže: ES jāizmanto visas iespējas un jebkurš instruments, lai samazinātu ienākumus Krievijas budžetā, vienlaikus aizsargājot ES uzņēmējus

FOTO: Eiropas Savienība

“Starptautiskajā tirdzniecībā mums ir jāspēj nodrošināt, lai gan nacionālie ES līdzekļi, gan mūsu nodokļu maksātāju līdzekļi nonāktu tajās valstīs, kuras ievēro starptautiskās tiesības un ANO statūtu pamatprincipus, nevis pie agresoriem. Pērkot preces no Krievijas un Baltkrievijas, šī nauda nonāk Krievijas budžetā un palīdz finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Tas nav pieņemami,” 21. novembra sanāksmē par ES kopējo tirdzniecības politiku uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže. 

Ārlietu ministre pauda stingru atbalstu Zviedrijas priekšlikumam Eiropas Komisijai – turpināt darbu tarifu paaugstināšanā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produkcijas importam ES, lai mazinātu Krievijas iespējas gūt ienākumus karadarbības Ukrainā finansēšanai. Zviedrija priekšlikumu Eiropas Komisijai iesniedza kopā ar septiņām ES dalībvalstīm – Latviju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Īriju, Lietuvu un Poliju.

B. Braže arī pateicās EK priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim par viņa mandāta laikā paveikto, tostarp stiprinot ES tirdzniecības attiecības ar ASV divpusēji un ES–ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē (TTC). V. Dombrovskim šī bija noslēdzošā sanāksme tagadējā amatā.

Diskusijā par ES tirdzniecības politikas nākotni B. Braže uzsvēra: “Drošība un aizsardzība – tas ir pamats ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai. Tādēļ Latvija daudz iegulda iekšējā drošībā un robežu un muitas dienestu darbā, un aizsardzībai nākamgad novirzīs jau 3,5% no IKP. Pašreizējā ģeopolitikajā situācijā ir ārkārtīgi būtiski izmantot visus pieejamos ES instrumentus – tirdzniecības līgumus, jaunas partnerības, tirgus aizsardzības instrumentus un citus, lai mūsu uzņēmēji varētu sekmīgi darboties jaunos tirgos, iegūstot līdzekļus aizsardzības finansēšanai. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai ES uzņēmēji nebūtu pakļauti negodīgai konkurencei.” 

ES tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana ar uzticamiem partneriem globāli jau uzskatāmi demonstrē pozitīvo ietekmi, piemēram, kopš 2010. gada ES pakalpojumu eksports ar Koreju ir palielinājies par 200%. Arī nākamajā Eiropas Komisijas termiņā drošības un aizsardzības vajadzībām ir jābūt prioritātei, tostarp īstenojot tirdzniecības politiku.

Ministre aicināja panākt jaunu tirdzniecības nolīgumu drīzu noslēgšanu ar Latīņamerikas un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, īpaši izceļot sarunas ar globālajiem izaugsmes centriem – ASEAN valstīm. 

“Atvērta un brīva tirdzniecības politika ļauj dažādot noieta tirgus, virzīt inovācijas, dod piekļuvi kritiskajiem izejmateriāliem, aizsargā un stiprina ES konkurētspēju. Turklāt spēcīgas tirdzniecības saiknes būtiski veicina divpusējās attiecības un sadarbību ar partnervalstīm,” uzsvēra B. Braže. 

Diskusijā par ES–ASV tirdzniecības attiecībām, tostarp saistībā ar gaidāmo ASV administrācijas maiņu, dalībnieki pārrunāja nākamos soļus, lai stiprinātu transatlantiskās tirdzniecības attiecības. Baiba Braže uzsvēra: “ASV ir un būs mūsu stratēģiskais partneris un ciešs sabiedrotais, tāpēc ES ir jāturpina stiprināt transatlantiskās tirdzniecības attiecības un sadarbība ar ASV. Vienlaikus svarīgi ir veidot partnerību ar ASV ne tikai tirdzniecībā, bet attīstot sadarbību arī ekonomiskās drošības, enerģētikas, drošības un citos nozīmīgos jautājumos.” 

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformu virzība

Neformālā viedokļu apmaiņā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformu virzību B.Braže uzsvēra, ka ir būtiski kopējiem spēkiem virzīt visaptverošu organizācijas reformu. “PTO ir jāspēj reaģēt uz šodienas izaicinājumiem, un tās ikdienas darba kārtībā ir jābūt ekonomikai svarīgi jautājumiem, ņemot vērā aktuālos ģeopolitiskos izaicinājumus,” uzsvēra B. Braže.

Par ES Ārlietu padomi kopējās tirdzniecības politikā

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI