Ārlietu padomes sanāksmes dalībniekus videoformātā uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) un informēja par aktuālo situāciju, apritot 1000 dienām kopš kara sākuma. Viņš uzsvēra nepieciešamo atbalstu Ukrainas enerģētikas sektoram, kurš smagi cietis no Krievijas uzbrukumiem, kā arī aicināja atbalstīt Ukrainas militāro industriju, lai nodrošinātu nepieciešamos militāros resursus.
Parlamentārā sekretāre pauda īpašu nosodījumu par trešo valstu atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu: “Šāda rīcība iespaido visas Eiropas drošību un pieprasa stingru ES reakciju, tostarp stingrākas sankcijas. Tādējādi, atbalstām arī ierobežojošos pasākumus pret Irānu, kurus, šodien, 18. novembrī, ir apstiprinājusi ES Ārlietu padome, ņemot vērā tās militāro atbalstu Krievijai agresijas karā pret Ukrainu, kā arī bruņotiem grupējumiem Tuvajos Austrumos un Sarkanās jūras reģionā.”
“Sankciju spiediens pret Krieviju ir jāstiprina, un nākamo sankciju kārtu ir jāapstiprina vēl šogad. Arī Latvija šobrīd strādā pie sankciju priekšlikumiem un, mūsuprāt, prioritāri ir jāvēršas pret Krievijas enerģētikas, finanšu un tirdzniecības sektoriem, kā arī tās propagandas “mašīnu”. ES ir steidzami jāapstiprina arī pirmā sankciju kārta, lai vērstos pret Krievijas hibrīdo apdraudējumu,” aicināja D.Melbārde.
“Būtiski ir plašāki ierobežojošie pasākumi pret “ēnu flotes” kuģiem. Tāpat – gan pašā ES, gan sadarbībā ar līdzīgi domājošajiem partneriem – jānovērš iespējas apiet sankcijas, tostarp aktīvi vēršoties pret sankciju apiešanā iesaistītajām trešajām valstīm. Tikai vienota un konsekventa ES rīcība var iegrožot Krieviju,” uzsvēra D. Melbārde.
Saistībā ar “ēnu floti” D.Melbārde informēja ES ārlietu ministrus, ka Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes eksperti 13.-15.novembrī notikušajā sanāksmē apliecināja kopīgu apņemšanos sadarboties, vēršoties pret vides, drošas kuģošanas un drošības riskiem, ko rada “ēnu flote”, īpaši visām piekrastes valstīm.
D.Melbārde uzsvēra, ka visam atbalstam, ko sniedzam Ukrainai, ir izšķiroša nozīme visas Eiropas drošībā. “Īpašs atbalsts nepieciešams Ukrainas militārajai industrijai, šim mērķim novirzot virspeļņu no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem līdzekļiem. Stipra Ukraina ir stipra Eiropa,” norādīja D. Melbārde.
Saistībā ar Ukrainas eirointegrāciju, D.Melbārde norādīja, ka “Latvija ir gandarīta par Ukrainas sasniegto progresu virzībā tās ceļā uz integrāciju ES un nemainīgi sniegs visu nepieciešamo atbalstu arī turpmāk”.
ES Ārlietu padomē pārrunāja arī situāciju Gruzijā pēc 26.oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām. “Diemžēl redzam, ka Gruzijas integrācijas ceļš ES faktiski ir apturēts. Vienlaikus svarīgi paturēt ES integrācijas durvis Gruzijai atvērtas un sniegt atbalstu Gruzijas sabiedrībai un tās ES centieniem,” norādīja D. Melbārde.
ES ārlietu ministri noturēja arī neformālu viedokļu apmaiņu par ES-ASV turpmāko sadarbību. D. Melbārde norādīja, ka “ES un ASV ir ilgtermiņa stratēģiskie partneri, kurus vieno kopīgas vērtības un intereses. Izšķirošas prioritātes dialogā ar ASV ir transatlantiskā drošība un turpinošs atbalsts Ukrainai.”
ES ārlietu ministri apsprieda arī situāciju un turpmākos soļus krīzes mazināšanai Tuvajos Austrumos un Āfrikas raga valstīs (Somālijā, Etiopijā, Eritrejā un Džibuti).
ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikā Žuzepam Borelam (Josep Borrell), kurš amatā ir kopš 2019. gada, šī bija pēdējā ES Ārlietu padome viņa vadībā.
Papildu informācija
