Parlamentārais sekretārs aicināja Eiropas Komisiju turpināt pragmatiski iesaistīties ar ASV administrāciju, lai panāktu vienošanos par risinājumiem ES un ASV savstarpējo tirdzniecības attiecību uzlabošanai. “Pašlaik ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no tirdzniecības spriedzes eskalācijas un tarifu paaugstināšanas ES eksportam,” norādīja A. Uršuļskis.
Ņemot vērā aktuālo attīstību un pārmaiņas globālajā tirdzniecībā, Latvijas interesēs ir ambicioza ES tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana ar jauniem, stratēģiski nozīmīgiem tirdzniecības nolīgumiem un sektorālām (nozaru) partnerībām. Parlamentārais sekretārs aicināja ieguldīt visas pūles, lai strauji virzītu tirdzniecības sarunas ar Latīņameriku, Dienvidaustrumāzijas (ASEAN), Indijas un Klusā okeāna reģiona, kā arī Persijas līča valstīm.
A. Uršuļskis pauda Latvijas atbalstu panāktajām vienošanām ar Mercosur valstīm un Meksiku, iestājoties par iespējami ātru šo nolīgumu parakstīšanu un ratifikāciju. Pozitīvi novērtēja sarunu uzsākšanu ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem un sarunu atsākšanu ar Austrāliju.
Vienlaikus parlamentārais sekretārs aktualizēja nepieciešamību turpināt ierobežot ES tirdzniecības saites ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Viņš aicināja Eiropas Komisiju strādāt pie nākamajiem priekšlikumiem tarifu paaugstināšanai vēl plašākam preču klāstam.
Savukārt viedokļu apmaiņā par ES–Ķīnas tirdzniecības attiecībām A. Uršuļskis izteica Latvijas interesi uzturēt pragmatiskas attiecības ar Ķīnu: “ES un Ķīnai ir jāturpina strādāt pie konkrētiem rezultātiem abpusēji izdevīgas un taisnīgas ekonomiskās sadarbības veicināšanai.”
Informācijai
ES Ārlietu padome kopējās tirdzniecības politikas formātā apskata jautājumus par ES tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm, ietverot preču un pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesību komerciālo pusi, starptautiskā publiskā iepirkuma un ārvalstu tiešo ieguldījumu noteikumu aspektus. Sanāksmes vada prezidējošās valsts ES Padomē ministrs, kas atbild par tirdzniecības jautājumiem.
ES ir viens no plašākiem tirdzniecības nolīgumu tīkliem pasaulē, pašlaik ES ir vairāk nekā 40 tirdzniecības nolīgumi ar vairāk nekā 75 partnervalstīm. Jaunākās politiskās vienošanās par nolīgumu panāktas ar Mercosur (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja), Meksiku un Indonēziju. Sarunas par nolīguma noslēgšanu turpinās ar Indiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Taizemi, Malaiziju, Filipīnām u. c. Turklāt Eiropas Komisija strādā arī pie jaunām, inovatīvām un stratēģiskām sadarbības formām, kā ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas nolīgumi, kritisko izejvielu un digitālās tirdzniecības partnerības, kā arī Tirdzniecības un tehnoloģiju padomēm u. c.
