“Jaunākie statistikas dati liecina, ka īpaši piesardzīgi pret MI izmantošanu ir vidējie un nelielie uzņēmumi. Tikai katrs divpadsmitais mazais uzņēmums un katrs astotais vidējais uzņēmums 2024. gadā izmantoja vismaz vienu MI risinājumu. Protams, līdzīgi kā citas tehnoloģijas MI nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas problēmas. Taču aicinu ikvienu uzņēmēju padomāt, vai un kā tas var palīdzēt padarīt ikdienu produktīvāku,” aicina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Par to, kā ar MI palīdzību var efektivizēt pat ikdienišķus rutīnas darbus, tiks runāts LDDK organizētajā bezmaksas vebinārā “Mākslīgais intelekts – liekam pie darba!”, kas notiks 14. novembrī. MI izmantošana tiks skatīta dažādos kontekstos – personālvadība, efektivitāte un darbinieku vajadzības.
“MI un datorredze kļūst par būtisku inovāciju dzinējspēku, kas automatizē darbietilpīgus procesus, uzlabo datu apstrādes ātrumu un precizitāti, optimizē ražošanu un kvalitātes kontroli dažādās nozarēs. Uzņēmumi, kas integrē šīs tehnoloģijas, iegūst konkurences priekšrocības un samazina izmaksas,” atzīst viens no vebināra ekspertiem SIA “Apply” valdes priekšsēdētājs Agnis Jakubovičs.
Jakubovičs uzsver, ka MI sniedz ieguvumus sabiedrībai: “Piemēram, “Apply” un radiologu sadarbībā izveidotais risinājums “Sinapse” izmanto datorredzi, lai, analizējot datortomogrāfijas izmeklējumus, palīdzētu ātrāk diagnosticēt insultu. Tomēr veiksmīgai tehnoloģiju ieviešanai ir nepieciešama rūpīga pieeja, kas ietver datu drošību un darbinieku apmācību.”
Tam, ka pirms MI tehnoloģiju ieviešanas ir jābūt pilnīgi skaidriem mērķiem, jāsaprot konkrētās risināmās problēmas, piekrīt arī SIA “Vizii” valdes priekšsēdētājs Andrejs Šilinskis.
Telpu uzkopšanas uzņēmums “Vizii” MI izmanto pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī saziņas lietotnē, kas izveidota darbu pārvaldībai un saziņai ar klientiem. Ātra reakcija reālajā laikā nodrošina klientam augstu servisu, it īpaši iestādēs, kur higiēna ir ļoti svarīga, piemēram, slimnīcās. Vienlaikus MI moduļi kalpo arī administratīvo rutīnas darbu efektivizēšanai.
“Vienas vēstules sagatavošanā ir jāiesaistās vairāk nekā trim cilvēkiem, un acīmredzami ir nepieciešami uzlabojumi. Darbinieku laiku noteikti var izmantot efektīvāk, daļu darba uzticot MI. Arī lēmumu pieņemšanas process kļūst raitāks. Tiesa, ieviešot MI moduļus, jāņem vērā divi svarīgi aspekti. Pirmkārt, reālās MI iespējas ierobežo gan ar datu drošību, gan ar ētiku saistīti apsvērumi. Otrkārt, lai sagatavotie materiāli iespējami labāk atbilstu uzņēmuma vajadzībām, ir jāmācās pašiem un ir jāmāca arī MI rīks,” skaidro Šilinskis.
“Eurostat” dati liecina, ka Latvijas uzņēmumi MI izmantošanā atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm, tāpēc būtu jāveicina šīs tehnoloģijas ieviešana dažādās jomās. Potenciāls ir gana liels, taču arī pašiem uzņēmējiem ir jāatrod laiks eksperimentēšanai un risinājumu ieviešanai, uzskata stratēģiskās personāla un komunikācijas aģentūras ERDA partnere Zane Čulkstēna.
Piemēram, personālvadībā MI izmanto galvenokārt automatizācijas nolūkos, datu analīzei un atlases procesa efektivizēšanai. Proti, personālvadības rīkos mēdz būt iebūvēti MI risinājumi, kas automatizē daļu no kāda konkrēta procesa. Darba meklētājiem tas nozīmē arī ātrāku un kvalitatīvāku atlases procesu, piemēram, personalizētas atbildes vēstules un atgriezenisko saiti. Iespējams, MI tiek izmantots arī citos personālatlases procesos, taču par to publiski pieejamas informācijas tikpat kā nav.
LDDK rīkotā vebināra eksperte arī norāda, ka Latvijā cilvēkiem bieži trūkst prasmju darbam ar tehnoloģijām, tāpēc uzņēmumu efektivitāti mazina liels manuāli veicamu darbu apjoms. Nepieciešamo kompetenču trūkumu kā vienu no faktoriem, kas kavē MI rīku ieviešanu, Centrālās statistikas pārvaldes aptaujā min arī divi no trim uzņēmējiem (67,3%).
Rīki ikdienas rutīnas darbu automatizācijai ir labs un vienkāršs veids, kā uzņēmums var sākt iepazīt MI moduļus, atzīst vecākā projektu vadītāja KPMG Lighthouse Sweden, Latvia and Lithuania Diāna Lauska.
Biznesa sistēmās integrējamus MI risinājumus piedāvā ChatGPT izstrādātājs “OpenAI”, “Microsoft” un citi tehnoloģiju uzņēmumi. Atliek izvērtēt uzņēmuma vajadzības un izvēlēties atbilstošāko MI modeli. Lauska uzsver, ka MI moduļu lietošanai nepieciešamās iemaņas ir viegli apgūstamas, jo darbam ar MI nav vajadzīgas īpašas tehniskās zināšanas. Patiesībā ir jāmaina domāšana un jāattīsta komunikācijas prasmes, lai noformulētu jautājumus un uzdevumus. KPMG savos projektos pārliecinājusies, ka tas pa spēkam ir cilvēkiem ar dažādu iepriekšējo pieredzi, pat tiem, kuri pret jaunām tehnoloģijām izturas rezervēti.
Vebinārā “Mākslīgais intelekts – liekam pie darba!” viesosies arī “BusinessEurope” iekšējā tirgus departamenta padomnieks Jans Rempala.
Bezmaksas vebināri, kurus LDDK rīko sadarbībā ar “BusinessEurope”, notiks līdz pat novembra beigām. Katru reizi ir divas sesijas – “Zaļie rīti” no pulksten 10.00 līdz 12.00 ir veltīti klimata un ilgtspējīgas zaļās pārejas tematiem, “Digitālās pēcpusdienas” no pulksten 13.00 līdz 15.00 – tematiem, kas saistīti ar digitālo transformāciju.
Lai pieteiktos bezmaksas vebināriem, LDDK biedriem jāseko informācijai LDDK tīmekļa vietnē lddk.lv. Vebinārus varēs vērot LDDK “Facebook” kontā tiešsaistē. Reģistrējoties dalībnieks saņem piekļuvi tiešsaistes saitei un var izmantot iespēju uzdot jautājumus lektoriem. Šā un citu vebināru ierakstus var noskatīties LDDK kontā vietnē “YouTube”.
Vebināru cikls tiek organizēts Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē un komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit.
Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir “BusinessEurope”.
Projektā īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 100 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus – un 59 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem.
Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
