Emisiju kvotu izsolīšanas instrumentu (EKII) ir viens no efektīvākajiem finanšu instrumentiem, salīdzinot ar ES fondu apgūto finansējumu valsts pārvaldē. EKII līdzekļi tiek iegūti no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, kurus izmanto klimata mērķu sasniegšanai un klimata pārmaiņu pielāgošanai.
“KEM, uzsākot darbu 2023. gadā, apzinājās, ka 2022. gadā atbalstītais Fitfor551 pakete paredz būtiski stingrākas prasības valstu klimata mērķiem, kas vienlīdz prasa papildu finansējumu un stingrākas prasības programmu finansējuma izmantošanai. Proti, virzīt mērķētas investīcijas, kur pēc iespējas lielākā daļa nonāk tiem projektiem, kas spēj radīt lielāko CO2 ietaupījumu un augstāko pienesumu mūsu tautsaimniecībai,” skaidrojot situāciju, komentē klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
KEM programmas pēc mērķa grupas tiek iedalītas trijās kategorijās – mājsaimniecības, juridiskie klienti jeb uzņēmumi un pašvaldības, kur progress katrā no programmām ir īstenots pēdējo divu gadu laikā. Šo finanšu atbalsta rīku KEM piedāvā kā palīgu iedzīvotājiem kļūt pašpietiekamākiem, bet pašvaldībām īstenot projektus, lai nodrošinātu tīrāku un ilgtspējīgāku sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un veidot pašvaldību ēkas energo resursu ietaupīgākas, un uzņēmumiem izmantot iespējas stiprināt zaļo ražošanu Latvijā.
Piemēram, palielināts kopējais finansējuma apjoms atjaunīgo enerģijas ražošanas iekārtu iegādei, nodrošināta iespēja iedzīvotājiem komplektā ar saules paneļiem uzstādīt enerģijas uzkrājošas iekārtas, turpmāk arī videi draudzīgo auto var iegādāties arī daudzbērnu ģimenes u.c.
“Divu gadu laikā(2023. - 2024. gads), kopš KEM pārrauga EKII programmas, īstenoti 9942 projekti ar EKII atbalsta finansējuma palīdzību 71 milj. eiro apmērā, kas pārsniedz divas reizes vairāk atbalstīto projektu, nekā iepriekšējos 10 gados (2012-2022.). Tas ir apliecinājums, tostarp iedzīvotāju aktīvai interesei izmanot programmas sniegtās priekšrocības,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Šobrīd tiek strādāts pie vairākām atbalsta programmām, kurās tiek īstenotas dažādas izmaiņas, lai veicinātu aktīvāku ieguldījumu emisiju samazināšanā. Piemēram, atbalsta programma valsts drošības un pašvaldības policiju ēku energoefektivitātes celšanai, centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstībai, biometāna ražošanai un izmantošanai transportā u.c.
Klimata finansējums aptver visas būtiskās nozares valstī – enerģētiku, transportu, rūpniecību. Lai saprastu, kur ir efektīvākās izmaksas un kur ir lielākās iespējas sasniegt rezultātus, vispirms KEM būtiski bija apzināties, kāda ir faktiskā situācija valstī. Tamdēļ NEKP izstrāde bija pirmais solis visaptverošam ieskatam par pasākumiem un finansējuma pieejamību, kam tika veltītas neskaitāmas konsultācijas ar sadarbības partneriem, kas ir reālie pārmaiņu ieviesēji dzīvē.
Enerģētika, vide un klimats skar katru Latvijas iedzīvotāju, attiecīgi partneru iesaiste ir mūsu ikdiena. Tālāk jau virzoties uz EKII stratēģijas izstrādi, kas ir viens no Valsts kontroles ieteikumiem, KEM iesaistīs sadarbības partnerus un nozaru organizācijas tāpat kā līdz šim par katru no stratēģiski nozīmīgiem nozaru dokumentiem. Klimata likumprojektā KEM ir noteikusi pienākumu šo stratēģiju izstrādāt sešus mēnešus pēc Klimata likuma spēkā stāšanās. Šobrīd Klimata likumprojekts ir iesniegts Saeimā, 1. lasījumā skatīšana nav uzsākta.
Kā jau vēstīts, Valsts kontrole š.g.13. novembrī, savā paziņojumā mudinājusi mērķtiecīgāk plānot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļu izlietojumu, ņemot vērā revīzijas laikā (par 12 gadu laika periodu) gūtos secinājumus.
