DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Ministru prezidente ar LU rektoru un jaunajām zinātniecēm pārrunā inovāciju ekosistēmu

FOTO: Gatis Rozenfelds.

Šodien, 24. aprīlī, Ministru prezidente Evika Siliņa apmeklēja Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu māju, kur ar rektoru Gundaru Bērziņu pārrunāja universitātes attīstības plānus un inovāciju ekosistēmu un tikās ar jaunajām zinātniecēm.

“Inovācijas ir mūsu izaugsmes pamats. Mums jābūt drosmīgiem gan idejās, gan to īstenošanā. Cieša zinātnes un industrijas sadarbība, kā arī spēja komunicēt Latvijas idejas pasaulē ir ceļš uz lielāku Latvijas konkurētspēju,” sacīja Ministru prezidente sarunā ar LU rektoru.

E. Siliņa un G. Bērziņš pārrunāja LU attīstības plānus, jauno pedagogu sagatavošanu, mūžizglītības iespējas un programmas, kas ļauj STEM speciālistiem iegūt skolotāja kvalifikāciju.

Ministru prezidente uzsvēra studentu pilsētiņas – vietas, kur dažādu jomu studenti un profesionāļi var satikties, sadarboties un iedvesmot cits citu – nozīmi: “Šāda vide veicina ne tikai zināšanu apmaiņu, bet arī jaunu ideju rašanos.”

Tika pārrunāta arī jaundibinātā Mākslīgā intelekta centra un koordinētas datu vides nozīme. “Tā ir mūsu iespēja ielēkt ātrgaitas vilcienā, kas jau ir ceļā,” sacīja E. Siliņa.

Ministru prezidente tikās arī ar zinātņietilpīgā jaunuzņēmuma “Alina” līdzīpašnieci Solvitu Kostjukovu, “P-Agro Minerals” līdzdibinātāju Anniju Emersoni un zinātniecēm Jūliju Karasu, Rūtu Ozolu-Davidāni un Sandiju Ozoliņu-Grinevicu, kā arī apskatīja modernu farmācijas laboratoriju.

E. Siliņa iepazinās ar jaunākajām tehnoloģijām, patentiem un projektiem dažādās jomās – no ūdens attīrīšanas līdz pārtikas kvalitātes testiem. “Tie ir izcili piemēri, kur akadēmiskā zinātne pārtop praktiskā risinājumā. Svarīgi, ka Latvijā radīto arī starptautiski parādām un komercializējam,” teica E. Siliņa. 

Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta sieviešu iespējām zinātnē. Tāpat tika pārrunāti dažādi jaunajiem zinātniekiem aktuāli izaicinājumi un nepieciešamība stiprināt vidi attīstībai, tostarp komercializācijas un starpdisciplinārās sadarbības iespējas.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI