DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. septembrī, 2025
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja Centrālo laboratoriju

11. septembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “Centrālā laboratorija” Rīgā, lai tiktos ar uzņēmuma pārstāvjiem un iepazītos ar tā darbību, tostarp šogad atklāto jauno klīnisko laboratoriju.

Vizītes laikā Valsts prezidents iepazinās ar automatizētās laboratorijas, histoloģijas un citoloģijas, kā arī mikrobioloģijas laboratorijas darbu.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

E. Rinkēvičs novērtēja Centrālās laboratorijas ieguldījumu diagnostikas attīstībā, ieviešot inovācijas un investējot modernā infrastruktūrā, tādējādi palielinot testēšanas jaudu un uzlabojot pakalpojumu pieejamību.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

“Centrālās laboratorijas mērķtiecīgā attīstība un jaunākās paaudzes automatizēto tehnoloģiju ieviešana ir ļoti būtisks darbs, pilnveidojot atbalstu veselības aprūpes sistēmai un pacientiem visā Latvijā. Apsveicu gan uzņēmuma vadību, gan darbiniekus ar jaunās klīniskās laboratorijas atklāšanu!” pēc vizītes pauda Valsts prezidents.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI