“Žurnālistiem ir būtiska loma sabiedrībā, izmeklējot pārkāpumus un veicinot caurskatāmību. Uz tiem nekad nevajadzētu vērsties ar nepamatotām apsūdzībām par finanšu noziegumiem vai pakļaut viņus juridiskai vajāšanai, lai apklusinātu. Tas grauj preses brīvību un vārda brīvību visiem. UNESCO aicina visas tās dalībvalstis pasargāt žurnālistus no šādas prakses,” uzsver UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.
Izspiešana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un naudas atmazgāšana ir visbiežāk ļaunprātīgi izmantotās apsūdzības, kas celtas pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem. Citas ļaunprātīgi izmantotas apsūdzības ir šantāža, terorisma finansēšana, krāpšana, piesavināšanās un nelikumīga ārvalstu līdzekļu saņemšana. Šādi pārmetumi grauj sabiedrības uzticību žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem.
Atšķirībā no apmelošanas un neslavas celšanas lietām, finansiālas apsūdzības bieži var tikt izvirzītas, nekonstatējot saikni starp žurnālista vai plašsaziņas līdzekļu veidoto redakcionālo saturu un pašu apsūdzību, aizsedzot apsūdzības patieso motīvu.
Finanšu apsūdzību ierosinātāji žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem visbiežāk ir valsts organizācijas. Izpildvaras var uzdot administratīvām struktūrām, piemēram, fiskālajām iestādēm, uzsākt izmeklēšanu, tādējādi apejot tiesu iestādes.
Šādas situācijas bieži notiek protestu laikā, vēlēšanu kampaņu laikā un pirms lieliem starptautiskiem notikumiem, kad valsts uzņēmumiem un valdībai tiek pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība.
“Žurnālistu apklusināšanas metodes pastāvīgi evolucionē, un ir svarīgi jaunās metodes mērķtiecīgi izgaismot, lai, pārfrazējot The Washington Post saukli, demokrātija nenomirtu tumsā. UNESCO ziņojums veic izgaismošanas funkciju, mazinot valdību iespējas nesodīti turpināt žurnālistu apklusināšanas politiku,” uzsver žurnāliste Rita Ruduša.
Finanšu tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana var ļaut iestādēm iesaldēt žurnālista vai plašsaziņas līdzekļu līdzekļus, samazinot viņu iztikas līdzekļus un kavējot viņu spēju turpināt ziņot, kamēr viņi gaida tiesu. Tas var novest pie plašsaziņas līdzekļu pilnīgas slēgšanas, kad galvenie darbinieki tiek aizturēti vai viņu līdzekļi tiek iesaldēti. Atsevišķu žurnālistu vai mediju organizāciju bankrota draudi var izraisīt arī turpmāku pašcenzūru.
UNESCO ziņojumā secināts, ka problēma vairāk ir izplatīta Austrumeiropā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, jo īpaši Vidusāzijā. Laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam tika izskatīts 41 gadījums, salīdzinot ar 19 gadījumiem no 2008. līdz 2020. gadam. Šī tendence ir vērojama kopš 2010. gadu sākuma.
UNESCO ziņojums angļu valodā ir pieejams šeit: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000391483?posInSet=6&queryId=17361196-9de4-4447-86e0-4c01092b777b
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.
