Semināra I daļā vairāki valsts pārvaldes pārstāvji informēja par civilās aizsardzības aktivitātēm. Valsts kancelejas pārstāvis Kaspars Druvaskalns iepazīstināja klātesošos ar Krīzes vadības sistēmas reorganizācijas jautājumiem, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu un kompetencēs balstītu pārnozaru krīzes pārvaldību stratēģiskā līmenī atbilstoši starptautiskai praksei. Lielākais ieguvums – prognozējama, labi pārredzama un saprotama sistēma kā ieguldījums gan valsts drošībā, gan krīzes vadībā un noturībā.
Aizsardzības ministrijas pārstāvis Ričards Muižnieks prezentēja pašvaldību sadarbības formas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), saredzot pašvaldību būtisko lomu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas veidošanā. Būtiski ir organizēt un īstenot praktiskās mācības civilās aizsardzības jomā arī pašvaldību līmenī, tāpēc projekts ir lieliska iespēja pašvaldībām nākt ar ierosmēm un idejām kopīgai sadarbībai, stiprinot pašvaldību kapacitāti šajā jomā.
Iekšlietu ministrijas pārstāve Ilze Rudzīte iepazīstināja ar aktualitātēm patvertņu jautājumā. Vispārējais tiesiskais regulējums balstās uz IeM un VUGD izstrādātajām vadlīnijām. Izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” šobrīd tiek virzīts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, savukārt EM izstrādā būvnormatīvu “Patvertņu būvnormatīvs LBN 210 24”, kas noteiks prasības I un II kategorijas patvertņu izveidei.
VUGD pārstāve Agrita Vītola informēja, ka turpinās agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveide – top papildinājumi 112 lietotnē un ieplānota šūnu apraides ieviešana, lai nodrošinātu iedzīvotāju informēšanu par iespējamiem apdraudējumiem. Oktobra beigās noslēgsies valsts un pašvaldību īpašumos esošo pagrabu apsekošana, lai novērtētu to atbilstību patvertņu vajadzībām. Nākamie uzdevumi būs saistīti ar patveršanās vietu apzīmēšanu un pieejamības nodrošināšanu. Pārstāve atzina, ka joprojām ir aktuāls un pilnveidojams jautājums par civilās aizsardzības plānu pilnveidi un jomas speciālistu, kuri organizē civilās aizsardzības uzdevumu izpildi pašvaldībās, metodisko atbalstu.
Tēmu par kultūras vērtību aizsardzību krīzes situācijās prezentēja trīs lektori – KM pārstāve Alma Kaurāte uzsvēra kultūras vērtību nozīmību tautas kultūras mantojuma ietvarā. Tas attiecas ne tikai fizisko objektu aizsardzību, bet arī preventīvu sagatavošanos iespējamām krīzes situācijām. Vienlaikus efektīvai kultūras mantojuma aizsardzībai ir svarīgi, lai kultūras vērtību aizsardzības jautājumi būtu iekļauti visu līmeņu drošības plānos un mācībās. Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvis Gatis Karlsons uzsvēra, ka dokumenti, kas atrodas valsts un pašvaldības pārvaldībā, ir ne tikai kultūras mantojums, bet arī pierādījumi un instrumenti nepārtrauktai darba nodrošināšanai, atkārtoti aicinot svarīgākos dokumentus glabāt arhīvā, kā arī regulāri pārskatīt ilgstoši uzglabājamo dokumentu glabātuves un dokumentu stāvokli. Nacionālās kultūra mantojuma pārvaldes pārstāvis Mārcis Kalniņš atgādināja, ka 2023. gada beigās ir iedarbinājusi savu izstrādāto civilās aizsardzības pasākumu plānu kultūras pieminekļu aizsardzībai. Atbilstoši plānam šobrīd ir izveidots īpašas (pastiprināmas) drošības valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu saraksts, kurā ir iekļauti paši vērtīgāki valsts aizsardzībā esošie kultūras pieminekļi. Šobrīd NKMP veic šo pieminekļu īpašnieku/valdītāju apziņošanu un rekomendāciju sagatavošanu, kas ir individuāli piemērotas katram objektam, ņemot vērā tā īpatnības un aizsargājamās vērtībās. Paralēli NKMP tiek veidota ātrās reaģēšanas sistēma, kas, nepieciešamības gadījumā, nodrošinātu īpaši izveidotu kultūras mantojuma pārvaldes ekspertu un speciālistu vienības ierašanos objektā. Katram objektam tiek izstrādāts rīcības plāns un apzināts tehniskais nodrošinājums kustamu vērtību pārvietošanai drošā vietā (drošībā), vai drošības apstākļu palielināšanai esošajā vietā. Lai krīzes situācijā NKMP varētu maksimāli ātri novērtēt radušos bojājumus un sniegt nepieciešamo palīdzību, šobrīd īpašas drošības valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem objektiem tiek veikta arī vērtību precīza dokumentēšana.
Pasākuma II daļā dalībnieki varēja uzklausīt stāstus no Latvijas pašvaldību pieredzes – Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvis Ilmārs Luksts iepazīstināja ar pašvaldības pieredzi un darbu 2023. gada plūdos – klātesošajiem šķita būtiski dzirdēt arī atziņas un secinājumus, kas veikti, izvērtējot pieredzēto. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji Derians Bārtulis un Markuss Druziks dalījās ar pavisam nesen pieredzēto vētras “Kirstija” seku likvidēšanā, atzīstot, ka būtiskākā komponente krīzes pārvarēšanā ir sadarbība starp valsts un pašvaldības institūcijām, uzsverot, cik lielu un profesionālu darbu sniedza VUGD un Valsts policija. Savukārt, Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvis Gints Reinsons iepazīstināja klātesošos ar Krīzes komunikācijas kampaņu, ko pašvaldība īsteno Rīgas iedzīvotājiem, sniedzot konkrētu, praktisku informāciju par civilās aizsardzības jautājumiem semināru formā, ko iespējams noklausīties ikvienam interesentam vietnē YouTube. Kampaņas mērķis - sniegt civiliedzīvotājiem atbildes uz neskaidriem jautājumiem, kā arī noteikt konkrētu rīcību dažādu apdraudējumu gadījumos, tā iedzīvotājiem mazinot neziņu un neskaidrību.
Ar lielāko nepacietību tika gaidīta pasākuma III daļa, kur ar kaimiņvalstu pieredzi civilās drošības un aizsardzības jomā dalījās Somijas un Ukrainas pārstāvji. Helsinku Glābšanas departamenta Vecākais civilās aizsardzības plānotājs Pasi Raatikainens sāka savu uzstāšanos ar nepārprotamu brīdinājumu, cik būtiski ir nenovērtēt ārējus apdraudējumus par zemu. Somijas civilās aizsardzības nozare apzināti un pārdomāti ir veidota un stiprināta vairāk nekā 80 gadu garumā, nodrošinot gan stratēģisku patvertņu izbūvi, gan dienestu struktūras un sadarbības iespējas, atstājot dziļu iespaidu par stabilu un detaļās izplānotu kārtību, kas tiek pilnveidota un stiprināta ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Pārstāvis pozitīvi vērtēja Latvijā paveikto, kā arī uzsvēra, cik būtiski ir būt vienotiem un mācīties vienam no otra.
Žitomiras apgabala Malinas pilsētas (Ukraina) mērs Oleksandrs Sitailovs pateicās par Latvijas sniegto atbalstu un palīdzību Ukrainas karā ar Krieviju. Tiešsaistes uzrunā tika prezentēti lielākie izaicinājumi, ar kuriem saskaras pašvaldība, cenšoties nodrošināt civilo drošību kara apstākļos. Ukrainas pārstāvis akcentēja tieši pašvaldības veicamos uzdevumus darbības nepārtrauktības nodrošināšanā, uzsverot arī civiliedzīvotāju iesaisti un brīvprātīgo iesaisti.
Seminārs notiek, lai veidotu sarunas starp pašvaldībām un valsts pārvaldi par civilās drošības un aizsardzības jautājumiem. Šajā jomā ir daudz neskaidrību un nav vienotas pieejas. Diskutēt klātienē par svarīgām tēmām, dalīties pieredzē un mācīties no kaimiņiem ir reta iespēja. Pašvaldībām ir aktīvi jāpiedalās diskusijās, jāpārstāv savas intereses un jāuzdod jautājumi par rīcības plāniem, lai labāk saprastu, kā risināt problēmas, kas līdz šim tika risinātas atsevišķi. Pašvaldības cer, ka ministrijas piedāvās konkrētus risinājumus, taču dialogs vēl nav pietiekami aktīvs. Ir svarīgi izmantot katru iespēju, lai stiprinātu demokrātiju, taču pašvaldībām jāapzinās, ka lielu daļu darba jāveic pašām.
Seminārs īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) programmas projekta Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldības kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Vairāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/pasvaldibu-kapacitates-stiprinasana-darbibas-efektivitates-un-kvalitates-uzlabosanai
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
