Tāpat sanāksmē ministri diskutēja par Šengenas zonas vispārējo stāvokli, kā arī vienojās par turpmāk īstenojamajiem operatīvajiem pasākumiem ārējo robežu noturības stiprināšanai.
D. Trofimovs sanāksmē norādīja, ka Krievijas agresijas karš Ukrainā ir galvenais draudu faktors, kā arī to, ka migrantu instrumentalizācija no Krievijas un Baltkrievijas puses aizvien turpinās. Līdz ar to Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu ieceļošana Šengenas zonā ir jāvērtē pastiprināti un ar visaugstākā līmeņa vērību, nekādā veidā neveicinot šo cilvēku ieceļošanu Šengenas zonā.
Iekškietu ministri diskutēja arī par ES atgriešanas politikas efektivitātes uzlabošanu, paužot atbalstu darba turpināšanai pie ES līmeņa pasākumiem, lai efektīvāk nodrošinātu to personu atgriešanu, kam nav likumīgu tiesību uzturēties ES.
Papildus minētajam, Padomes sanāksmē tika pārrunāti arī jautājumi par ārējiem konfliktiem un to ietekmi uz ES iekšējo drošību. D.Trofimovs uzsvēra, ka visbūtiskāko ietekmi uz ES drošību vēl aizvien atstāj Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, tādēļ arī turpmāk šim jautājumam ir jāpievērš vislielākā vērība un jāturpina atbalstīt Ukrainu cīņā pret agresoru. Tāpat tika uzsvērts, ka kopumā ES rīcībā ir nepieciešamie instrumenti, lai sagatavotos ārējo konfliktu iespējamajai ietekmei uz ES iekšējo drošību, kā arī mazinātu to, līdz ar to uzsvars liekams uz šo instrumentu pielāgotu un pēc iespējas efektīvāku praktisko īstenošanu.
Padomes sanāksmē ministri arī tika informēti par pašreizējo situāciju saistībā ar Ieceļošanas un izceļošanas sistēmas ieviešanu, aktuālo situāciju saistībā ar Regulas priekšlikumu, ar ko paredz noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai, kā arī Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā.
