Uzrunājot sēdes dalībniekus, vēstniece Zanda Grauze uzsvēra: “Diasporas konsultatīvajai padomei faktiski ir viens vienīgs uzdevums – gādāt, lai Diasporas likums ir dzīvs un strādā diasporas labā.”
Par diasporas balsstiesīgo pārstāvju dalību vēlēšanu procesos Latvijā skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji Kristīne Saulīte, Andrejs Vaivars un Inita Dzene, akcentējot eID karšu un e-paraksta nozīmīgumu. Savukārt, Vitālijs Rakstiņš un Kristers Grauze no Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības departamenta aicināja pārrunāt jautājumus par valsts aizsardzības dienestu diasporā.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšēdis Pēteris Blumbergs klātesošos informēja par forumu diasporas uzņēmējiem, profesionāļiem un studentiem “Latvija fokusā”, kas norisināsies 30. novembrī Parīzē. Viņš mudināja Latvijas diasporas pārstāvjus Francijā piedalīties šajā pasākumā.
Biedrības “Latviesi.com” vadītājs Indulis Bērziņš piedāvāja diasporas pārstāvjiem dažādus variantus, kā uzlabot savstarpējo informācijas apriti. Biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” pārstāve Vineta Hibšmane iepazīstināja ar #esiLV izveidoto Mentoru programmu Latvijas jauniešiem starptautiskajās organizācijās.
Ārlietu ministrijas pārstāve Laura Dzelzīte vēstīja, ka Informatīvais ziņojums “Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam” nodots saskaņošanā citām valsts institūcijām līdz 30. septembrim.
Nākamā Diasporas konsultatīvās padomes sēde ir plānota 2024. gada decembrī.
Informācijai
Diasporas konsultatīvās padome, kā padomdevējas institūcija, nodibināta 2019. gada maijā un kopš tā laika veicina saskaņotu diasporas politikas veidošanu un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomē ir 26 pārstāvji – vienlīdz plaši gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan diasporas organizācijas.
Diasporas politiku, iesaistot diasporas locekļus, diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas, īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas, veicot Diasporas likumā, Plānā darbam ar diasporu un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Savukārt, Ārlietu ministrija nodrošina vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu.
