Apgabaltiesa apmierināja teātra prasību pret aktieri par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, atzīstot par pierādītu, ka darba devējam ir svarīgs iemesls prasības celšanai – pastāv apstākļi, kas, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.
No apgabaltiesas sprieduma izriet, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanu pamato ilgstošu laiku pastāvējis apstākļu kopums – aktiera publikācijas sociālajā tīklā, rīcība izrādē, ikdienas komunikācija un pretdarbība centieniem konfliktu atrisināt. Publikācijas pazemoja kolēģus un noniecināja teātra darbību, graujot tā reputāciju, kā arī nelabvēlīgi ietekmējot skatītāju un potenciālo skatītāju lēmumus. Vienā no izrādēm aktieris mainīja tekstu un uzvedību, aizskarot skatuves partneri. Teātris jautājumu risināja pārrunu ceļā, bet konflikts pastiprinājās. Aktieris nesadarbojās, rīkojās pretēji taisnprātībai un ētikas normām. Viņa rīcība aizskāra citu darbinieku intereses – radīja neveselīgu psihoemocionālo darba vidi un spriedzi teātra kolektīvā, apdraudēja konkrētas izrādes norisi un negatīvi ietekmēja teātra darbību.
Aktiera prasība pret teātri par rīkojumu apstrīdēšanu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma konstatēšanu, materiālā un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu tika noraidīta. Tas tostarp pamatots ar to, ka teātra izdotie rīkojumi, pieprasījumi sniegt paskaidrojumus, informācijas izprasīšana no citiem darba devējiem ir bijuši tiesiski līdzekļi, kas vērsti uz reputācijas saglabāšanu.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Izvērtējot kasācijas sūdzībā un pretsūdzībā minētos argumentus, netika konstatēts acīmredzams pamats uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Senāta 2024.gada 12.septembra lēmums lietā Nr.SKC-667/2024 (C30627420).
