VARAM ministre Inga Bērziņa: “Šis gads ir bijis intensīvs un nozīmīgs – ir paveikts nopietns darbs, lai stiprinātu reģionu attīstību, veicinātu digitālo transformāciju un uzlabotu dabas aizsardzību. Esmu apmeklējusi Latvijas novadus un valstspilsētas, veicinot sadarbību ar pašvaldībām, risinot aktuālos jautājumus un īstenojot nepieciešamās reformas. Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu attīstību visā Latvijā, cieši sadarbojoties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Esmu pārliecināta, ka kopā mēs varam radīt mūsdienīgu, ilgtspējīgu un drošu vidi ikvienam Latvijas iedzīvotājam.”
Reģionu un pašvaldību līdzsvarota attīstība
Ministre I. Bērziņa ir tikusies ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem un iedzīvotājiem, apspriežot sadarbību, vajadzības un pieejamos reģionālās attīstības instrumentus. Līdz šim ministre ir apmeklējusi 23 novadus un valstspilsētas, dodoties 21 reģionālajā vizītē.
Valdība virzīja izskatīšanai Saeimā lēmumu atlaist Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domi, pamatojoties uz VARAM konstatētiem pārkāpumiem pašvaldības budžeta plānošanā un izpildē. Ministrija norādīja, ka dome ir veikusi prettiesiskas darbības un apzināti nepildījusi vai tikai daļēji pildījusi stabilizācijas komisijas norādījumus. Līdz nākamajām pašvaldību domes vēlēšanām 2025. gadā darbu turpina pagaidu administrācija. Vienlaikus valdība ierosināja grozījumus likumā, kas Saeimai ļauj izvērtēt, vai pēc domes atlaišanas iecelt pagaidu administrāciju vai rīkot jaunas vēlēšanas, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir mazāk nekā 24, bet vairāk nekā 9 mēneši.
Būtisks šī gada darbs ir bijis Varakļānu un Madonas novadu apvienošana, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, tādējādi īstenojot iedzīvotāju vēlmi.
Kā aizvadītajā gadā, tā arī šovasar Latvijas iedzīvotājiem nācās saskarties ar ekstremālo laikapstākļu radītajām sekām. VARAM sadarbībā ar pašvaldībām un citām ministrijām nāca klajā ar risinājumiem vētras seku likvidācijai, daļu no vētras radītajiem zaudējumiem paredzot kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem. Atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai piešķirts gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai. Līdz šim minētajiem mērķiem piešķirts finansējums 8,8 milj. eiro apmērā.
Turpinās darbs pie Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam pilnveidošanas, lai veicinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas austrumu pierobežas attīstību, uzlabojot reģiona drošību, sociālekonomisko situāciju un cilvēkresursu potenciālu.
Turpinās arī diskusijas ar partneriem un iesaistītajām pusēm par labākajiem risinājumiem Rīgas metropoles areāla attīstības veicināšanai. Izmantojot Rīgas un tai apkārt esošo pašvaldību potenciālu, savstarpēji sadarbojoties, ir iespējams radīt risinājumus, kas ļautu Rīgas metropolei kļūt par vispievilcīgāko teritoriju investīcijām Baltijas jūras reģionā.
Atveseļošanas fonda projekta ietvaros ir sagatavota līdzdalības budžeta platforma, lai ar 20205. gadu pašvaldībās var īstenot līdzdalības budžetu ar kura palīdzību pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji varēs ielaistīties teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā.
Piešķirti finanšu līdzekļi vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā izdevumu segšanai, kas pašvaldībām rodas, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju īstenošana
Šī gada laikā tika uzsākta tautsaimniecībai un pašvaldībām būtisku investīciju īstenošana par ES fondu kopējo finansējumu 545 milj. eiro apmērā. Projektos ietvertas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas, piemēram, publiskās ārtelpas attīstība, gaisa piesārņojuma samazināšana, dabas aizsardzības plānu izstrāde, atkritumu pārstrāde un dalītā vākšana, vides monitoringa attīstība, nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas novēršanas pasākumi, uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstība, bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstība un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana.
Tiks turpināta Atveseļošanas fonda investīciju īstenošana, noslēdzot piecus līgumus par industriālo parku izveidi reģionos – Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Valmierā. Tāpat apstiprināti 46 pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, kā arī notiek pašvaldību projektu īstenošana, kuros plānota 21 elektroautobusa iegāde izglītojamo pārvadāšanai.
Valsts digitālā attīstība
Ministru kabinetā apstiprināts Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāns turpmākajiem četriem gadiem. Pamatnostādnēs definētais mērķis ir izveidot tādu sabiedrību, tautsaimniecību un valsts pārvaldi, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi. Tādejādi tiek uzlabota dzīves kvalitāte ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.
Ministru kabinetā ir apstiprināts arī VARAM izstrādātais “Digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis Latvijai līdz 2030. gadam”, nosakot valsts virzību uz Eiropas digitālajiem mērķiem, tostarp mākslīgā intelekta, kiberdrošības, augstas veiktspējas skaitļošanas jomās. Šajā dokumentā esam izvirzījuši vairākus izmērāmus mērķus, kas Latvijai jāsasniedz digitalizācijas jomā – tās ir digitālās prasmes, infrastruktūras attīstība, uzņēmumu un publisko pakalpojumu digitalizācija, kā arī citi virzieni, kuros paredzēts sasniegt rezultātus, kas atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem rādītājiem. Mūsu iedzīvotājiem ir svarīgi apgūt un attīstīt digitālās prasmes, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālā laikmeta sniegtās iespējas. Tāpat ir nepieciešami atbalsta pasākumi, kas veicinātu digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu uzņēmumos, lai uzlabotu to produktivitāti un konkurētspēju gan Eiropas, gan globālā līmenī.
Lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus un rezultātus, tiek īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, kas balstās uz valdības apstiprinātajiem dokumentiem. Viens no soļiem ir Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla paplašināšana. Tas ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī ar nu jau 216 centriem visā Latvijā. VPVKAC ir nozīmīgs atbalsta punkts arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība digitālo pakalpojumu pieteikšanai un saņemšanai, tostarp, konsultācijas atbilstošākā valsts pakalpojuma izvēlei. Ministrija sadarbībā ar pašvaldībām turpina pilnveidot valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas sistēmu, lai iedzīvotāji valsts pakalpojumus attālināti varētu saņemt tikpat ērti kā klātienē.
Lai stiprinātu valsts digitālās transformācijas pārvaldību un attīstību, pārmaiņas skar arī Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas ir reorganizēta un no 1. septembra pārdēvēta par Valsts digitālās attīstības aģentūru. Prioritāte ir nodrošināt, lai, attīstot valsts digitālo transformāciju, ikvienam būtu ērti pieejami, vienoti un lietotājam draudzīgi valsts pakalpojumi gan klātienē, gan attālināti. Valsts digitālās attīstības aģentūra sadarbībā ar VARAM strādās pie tā, lai padarītu valsts pārvaldi efektīvāku un veicinātu inovatīvu, ilgtspējīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu. Aģentūras stratēģiskais fokuss ir digitālās transformācijas politikas īstenošana trīs virzienos: sabiedrībai ērti pieejamu valsts Lai pārvaldes digitālo pakalpojumu piedāvāšana, valsts pārvaldes darba efektivitātes paaugstināšana un ilgtspējīga informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pielietošana. Lai īstenotu izvirzītās prioritātes, konkursa kārtībā ir izvēlēts jauns aģentūras direktors Jorens Liopa, kurš darbu uzsāks no 4. oktobra.
Ilgtspējīga dabas kapitāla pārvaldība
Ir sagatavots informatīvais ziņojums par ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu kartēšanas jeb Dabas skaitīšanas rezultātiem. Šobrīd VARAM skaņo informatīvo ziņojumu ar ministrijām un nozaru nevalstiskajām organizācijām.
Uzsākta bioloģiskās daudzveidības valsts pētījumu programmas īstenošana. Programmas virsmērķis ir radīt jaunas zināšanas un risinājumus dabas aizsardzības un sociālekonomisko interešu salāgošanai mainīgajos klimata apstākļos, kas sevī ietver pamatojuma izstrādi atbilstošu aizsardzības pasākumu plānošanai un veikšanai, lai sasniegtu Sugu un biotopu aizsardzības likumā definēto labvēlīgas aizsardzības statusu.
Ministru kabinets šogad apstiprināja VARAM izstrādāto tiesību akta projektu, kas nosaka individuālus aizsardzības un izmantošanas noteikumus Sātiņu dīķu dabas liegumam. Jaunās izmaiņas arī mazinās administratīvo slogu. Šie soļi ir būtiski, lai saglabātu un aizsargātu dabas teritoriju, kas ir nozīmīga īpaši aizsargājamām putnu sugām un biotopiem, kā arī veicinātu tās ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Dabas lieguma galvenā vērtība ir putni – teritorijā ir konstatētas 67 Latvijā un ES īpaši aizsargājamas putnu sugas, piemēram, mežirbe, lielais dumpis, ziemeļu gulbis, jūras ērglis, grieze, dzeltenais tārtiņš u.c. Dabas lieguma teritorija ir bagāta ar dīķiem, bebrainēm un citām mitrainēm, kas ir īpaši piemērotas barošanās vietas sikspārņiem. No 16 Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām Sātiņu dabas liegumā ir konstatētas deviņas. Turklāt dabas liegumā ir atrastas arī retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku, abinieku un rāpuļu sugas.
Lai aizsargātu sikspārņu sugu Eiropas platausis un vienlaikus arī citas apvidū esošās īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un biotopus, tiek virzīta jauna īpaši aizsargājamā dabas teritorija ainavu apvidus “Koknese — Odziena”. Dabas lieguma zonā galvenokārt ietvertas sikspārnim nozīmīgās priežu audzes, kas ir vecākas par 70 gadiem, ar kopējo platību 1 674 hektāri. Dabas lieguma zona galvenokārt (97%) tiek piemērota valstij piederošajai vai piekrītošai meža zemei; lielākajai daļai teritorijas – 77,6% – ir saglabāts ainavu aizsardzības režīms, kas attiecas uz 14 441 hektāru platību.
Lai iedzīvotājiem būtu iespēja dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot dabas vērtību aizsardzību atbilstoši ES prasībām, valdībā šogad apstiprināti VARAM izstrādātie noteikumi, kuros noteikti 74 jauni dabas liegumi staignāju mežu aizsardzībai. Staignāju mežu izplatība ir ļoti sadrumstalota un jauno dabas liegumu robežas noteiktas, maksimāli apvienojot blakus esošu biotopu platības, vienlaikus ietverot arī citas bioloģiski nozīmīgas platības un uzlabojot aizsardzības stāvokli arī citiem ES nozīmes biotopiem.
2024. gada 18. augustā Eiropas Savienībā stājās spēkā Dabas atjaunošanas regula ar ko tiek izvirzīti mērķi, kas stimulēs dalībvalstis veikt plašus dabas un vides vērtību atjaunošanas pasākumus, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu un bioloģiski daudzveidīgu nākotni visiem ES iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu, ka dabas atjaunošana notiek mērķtiecīgi un sistemātiski, Latvijai būs jāizstrādā nacionālais atjaunošanas plāns, kas noteiks kā tiks sasniegti regulā noteiktie mērķi, tai skaitā, kādi dabas atjaunošanas pasākumi, kādā apmērā un kur tiks veikti. Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrādē būs jāiesaistās visām nozarēm un nozaru ministrijām.
Šogad noslēdzās Latvijas prezidentūra Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas pārvaldes organizācijā, pazīstama kā Helsinku komisija (HELCOM), un HELCOM priekšsēdētāja pienākumi tika nodoti Lietuvai. Latvija pildīja prezidentūras pienākumus no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam. Produktīvu diskusiju rezultātā tika pieņemta ministru deklarācija, kurā izteikta apņemšanās turpināt rīcības plāna ieviešanu, tostarp īstenojot stingrus pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Baltijas jūrā. Tāpat tika pabeigts un publicēts trešais visaptverošais Baltijas jūras vides stāvokļa novērtējums (HOLAS 3) un citi svarīgi projekti.
