Lai atzīmētu šo nozīmīgo brīdi un izstrādātu stratēģiju Baltijas enerģētikas sistēmu nākotnei, šodien, 31. oktobrī, Viļņā tikās Lietuvas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys, Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Igaunijas ģenerālsekretāra vietnieks enerģētikas un derīgo izrakteņu jautājumos Jaanus Uiga. Viņiem pievienojās Baltijas pārvades sistēmu operatoru - AST (Latvija), Litgrid (Lietuva) un Elering (Igaunija) - vadītāji, lai pārskatītu sinhronizācijas procesa gaitu un pabeigtu sagatavošanās darbus.
Sanāksmes laikā Baltijas enerģētikas politikas vadītāji izskatīja jaunākos sinhronizācijas atjauninājumus un vēlreiz apstiprināja, ka Baltijas elektroenerģijas sistēmas saskaņošana ar kontinentālo tīklu norit saskaņā ar grafiku. Šis sasniegums uzsver Baltijas reģiona nelokāmo apņemšanos nodrošināt enerģētisko neatkarību, drošību un integrāciju ar Eiropas tīklu.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Šis ir svarīgs brīdis, kas iezīmē nozīmīga starptautiskās sadarbības perioda beigas. Pēc 100 dienām noslēgsies 15 gadus ilga plānošana un svarīgākie infrastruktūras uzlabojumi. Februārī Baltijas valstis, pieslēdzoties Eiropas elektrotīklam, kļūs patiesi neatkarīgas elektroenerģijas piegādes ziņā. Mēs uz visiem laikiem atvadāmies no pēdējā dzīvā padomju laika artefakta - BRELL elektrotīkla. Mēs to darām nevis tāpēc, ka tas ir viegli, bet tāpēc, ka tas ir jādara mūsu kopīgās energoapgādes drošības labad. Lai gan mūsu pieejas atjaunojamo energoresursu nozares attīstībai bieži atšķiras, darbs pie pieslēgšanās Eiropas tīklam ir bijis saskaņots un konsekvents. Atpakaļskaitīšanas pulkstenis atgādina mums atskatīties uz paveikto un precīzi iezīmē jaunas ēras sākumu. Kad pulkstenis sasniegs nulli, mēs būsim atdalījušies no BRELL un virzīsimies uz integrāciju Eiropas energotīklā!”
Sinhronizācija ar Eiropas tīkliem Baltijas valstu gadījumā sākās jau tad, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES). Sākotnēji tika izbūvēti vairāki Baltijas valstu savienojumi ar Somiju, kam sekoja Lietuvas un Zviedrijas un Lietuvas un Polijas savienojumi. Gadu gaitā ir nostiprinātas arī Baltijas valstu iekšējās sistēmas, tostarp Kurzemes loka projekts un trešais Latvijas-Igaunijas starpsavienojums. Visi šie pasākumi ir uzlabojuši starpsavienojumus, kā arī jaudu pieejamību starp robežām, tādējādi radot apstākļus sinhronizācijai.
Kopumā Baltijas valstu infrastruktūras attīstībā ir ieguldīti gandrīz 2 miljardi eiro, no kuriem 75% sedz Eiropas līdzfinansējums.
Lai uzsvērtu sinhronizācijas nozīmi, 100 dienu laikā līdz atslēgšanai no BRELL un sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu Viļņā (pie Enerģētikas un tehnoloģiju muzeja) atradīsies īpaši veidots pulkstenis ar integrētu atpakaļskaitītāju.
