LBAS rosina minimālās algas atsauces vērtību noteikt 50 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par 12 mēnešu vidējo algu, atpakaļejoši sākot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Tā savstarpēji ir vienojušies sociālie partneri – LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LBAS priekšlikumā teikts, ka 2025. gadā minimālā alga tiek noteikta 47 procentu apmērā no CSP aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par noteikto periodu, kas sastāda 740 euro. Sākot ar 2026. gadu minimālās algas apmērs turpina pieaugt par 0,5 procentpunktiem, līdz tiek sasniegts noteiktais apmērs.
Vēl LBAS savā atzinumā Tiesību aktu portālam raksta, ka, sākot ar 2025. gadu Latvijas Republikā tiek noteikts fiksēts neapliekamais minimums 510 eiro apmērā, vienlaikus valdības un sociālo partneru vienošanās, kā arī saskaņā ar sociālo partneru vienošanos Sociālās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomē 2024. gada 17. aprīlī paredz neapliekamā minimuma pakāpenisku paaugstināšanu līdz 80% no minimālās algas. Turklāt LBAS uzsver, ka Latvijas normatīvajos aktos ir jāparedz vienošanās izpilde un jāiestrādā grafiks, kas nosaka minimālās algas un neapliekamā minimuma noteiktās proporcijas sasniegšanu.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Ir ļoti svarīgs neapliekamā minimuma un minimālās algas pieaugums, jo lielākā daļa šīs naudas atnāks atpakaļ valsts, pašvaldību un sociālajā budžetā. Zaudētāju nebūs, būs savienota izaugsme ekonomikā ar cilvēku labklājību un sociālā budžeta pieaugumu. Ir svarīgi labklājību neatbīdīt tālā nākotnē, bet virzīties uz priekšu kopā ar sociālo partneru centieniem, vajadzības gadījumā arī rast jaunu pieeju, avotus, lai nodrošinātu gan fiksētā neapliekamā minimuma, gan minimālās algas pieaugumu, kas nodrošinās gan ekonomisko izaugsmi, gan labklājības pieaugumu. Vienlaikus ir jāpaaugstina arī neapliekamais minimums pensionāriem un jārisina pārējās problēmas – arī ģimenes valsts pabalsta paaugstināšana.”
Balstoties uz valdības un sociālo partneru vienošanos par darbaspēka nodokļu reformu, neapliekamais minimums 2028. gadā tiks iesaldēts, bet pirms 2028. gada budžeta pieņemšanas tiks pārskatīts. “Piekrītam, ka 2027. gadā tiek pārvērtētas visas iespējas, jo valdībai ir bažas, ka tieši 2027.gadā varētu būt kādas finansiālas problēmas,” uzsver Egils Baldzēns.
Jau informējām, ka 2024. gada 6. septembrī sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un valdība – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē apsprieda vienošanos par darbaspēka nodokļu reformu un valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026.,2027. gadiem.
No darbaspēka nodokļu reformas ieguvēji būs 95% strādājošo, turklāt reforma pildīs LBAS uzstādījumu, ka lielākie ieguvēji būs mazo un vidējo algu saņēmēji.
LBAS panāktie nodokļu reformas ietvarā veiktie uzlabojumi 2025. gadā:
- Minimālā alga pieaugs līdz 740 eiro mēnesī.
- Fiksēts neapliekamais minimums 510 eiro mēnesī visiem darbiniekiem.
- Turpmāk pakāpeniski pieaugs:
- minimālā alga līdz 50% no vidējās algas valstī;
- neapliekamais minimums 80% no minimālās algas apmēra.
- Neapliekamā minimuma pensionāriem no 500 eiro līdz 650 eiro mēnesī.
- IIN atvieglojumi koplīgumos paaugstināti no 480 eiro līdz 700 eiro gadā, turklāt tiks attiecināti ne tikai ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, bet arī uz transporta un izmitināšanas izdevumiem.
- Panākta vienošanās, ka jāturpina atvieglojumu apmēra pieaugums līdz vismaz 840 eiro gadā.
- Divas IIN likmes:
- 25,5% – ienākumiem zem 8775 eiro mēnesī;
- 33% – ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī.
- No IIN atbrīvojamās summas paaugstināšana no 250 līdz 500 eiro darba devēja izmaksātajam bēru pabalstam un bērna piedzimšanas pabalstam, kā arī no 15 līdz 100 eiro darba devēja dāvanām.
- Pēc LBAS rosinājuma palielināts vecāku pabalsts strādājošam vecākam no 50% līdz 75%.
- Terminēti no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni tiks pārcelts 1%, kas būs personalizēts un nonāks personas pensiju uzkrājumos.
LBAS nepieļāva PVN paaugstināšanu, kas tika rosināta kā reformas izmaksu kompensējošais mērs.
Veidojot budžetu 2025. gadam, Valsts drošība tiek noteikta par galveno prioritāti, kam kopumā atvēlēti 527,7 miljoni eiro un kopējie ministriju un iestāžu pieprasījumi 2025.gadam – 1,29 miljardi eiro. NTSP sēdē LBAS norādīja, ka prioritātēm jābūt arī iekšējai drošībai, izglītībai un veselības aizsardzībai, kas ir neatņemama sabiedrības drošības sastāvdaļa. LBAS atbalsta valdības centienus paaugstināt darba samaksu iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Veselības aprūpē ir nepieciešams pakalpojumus padarīt pieejamākus un darba samaksas paaugstināšanu nedrīkst ierobežot tikai 2,6% apjomā. Arodbiedrības atgādināja, ka jānodrošina pedagogu streika prasību izpilde, kas paredz skolotāju algu pieaugumu. Ir skaidri jānosaka laika rāmis, kurā valdība apņemas izpildīt vienošanās saistības. 2025. gadā ir nepieciešams paredzēt līdzekļus dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.
Līdztekus NTSP sēdē LBAS aicināja valdību stingrāk pievērsties valsts pārvaldes un publiskā sektora izdevumu optimizācijai, birokrātijas mazināšanai, izvērtēt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju skaitlisko sastāvu un padomju lietderību kapitālsabiedrībās, sakārtot ziedošanas un dividenžu izmaksu kārtību, padarot to caurspīdīgāku.
Pēc arodbiedrības iniciatīvas NTSP tika papildināta ar darba kārtības punktu par profesionālās izglītības finansējumu. IZM informēja, ka profesionālās izglītības uzturēšanas izdevumu segšanai tiks piešķirts papildus aptuveni 1 miljons eiro 2024.gada septembra-decembra mēnešiem.
