LBAS īpaši uzsver, ka nedrīkst pieļaut privatizācijas aizlieguma atcelšanu tām kapitālsabiedrībām, kurām tas noteikts normatīvajos aktos. AS “Latvenergo”, AS “Augstspriegumu tīkls”, VAS “Latvijas Pasts”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas gaisa satiksme” un AS “Latvijas valsts meži” ir stratēģiskas nozīmes kapitālsabiedrības, kuras pilda ne tikai ekonomikas funkcijas, bet vienlaikus arī sociālās un drošības funkcijas.
LBAS uzsver, ka izmaiņas regulējumā, kas nosaka aizliegumu minēto kapitālsabiedrību daļu atsavināšanai publiskajā piedāvājumā, veido riskus kapitālsabiedrībās, kuru būtiskākie uzdevumi ir nodrošināt energoapgādi, drošību, mobilitāti, komunikācijas, valsts dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, sociālo funkciju izpildi, kā arī vides aizsardzības funkcijas, ilgtermiņā var tikai zaudēt no kapitālsabiedrību daļu privatizācijas. Īstermiņa finanšu ieguvumi, kas pamatojami ar nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem ar mērķi samazināt valsts bruto parādu un novērst deficīta veidošanos budžeta izpildē pret iepriekšējā termiņā noteiktajām prognozēm un vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu saistību izpildi, ilgtermiņā veido riskus Latvijas valstij stratēģiski svarīgu kapitālsabiedrību pārvaldībā, kā arī atver ceļu turpmākai stratēģisko uzņēmumu privatizācijai.
Arī ziņojumā atspoguļotais ekonomisko ieguvumu un risku novērtējums nav viennozīmīgs un vērtējams kā vēlamais scenārijs. Vērtējot ilgtermiņa zaudējumus par ieņēmumiem no kapitālsabiedrību dividendēm pret īstermiņa ieguvumiem no kapitālsabiedrību daļu atsavināšanas publiskā piedāvājumā, nav viennozīmīgi prognozējams, ka ieguvumi būtiski attaisnos zaudējumus ilgtermiņa perspektīvā.
LBAS ieskatā finansiālā kapacitāte iegādāties akcijas sākotnējos publiskajos piedāvājumos primāri būtu starptautiskajiem investoriem, nevis Latvijas investoriem vai kapitāla tirgus dalībniekiem. Starptautisko investoru intereses nav saistāmas ar Latvijas nacionālajām interesēm, bet tikai ar peļņas gūšanu, tādējādi atkārtoti izceļot stratēģiski svarīgu kapitālsabiedrību pārvaldības risku.
Eiropas mežu apsaimniekošanas politika balstās uz to, ka valsts meži nav pakļaujami tirgus mehānismiem. Tie ir kopējs sabiedrības resurss. LBAS pievienojas Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrības (EPSU) paustajam viedokli, ka dabas resursiem un to pārvaldībai ir jābūt sabiedrības kontrolē. Privatizācija rada riskus ne tikai nodarbinātībai un darba tiesībām, bet arī pakalpojumu kvalitātei un ilgtspējai. Tāpēc nav pieļaujama AS “Latvijas valsts meži” daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā.
Baltajā grāmatā Eiropas Komisija norāda uz pēdējo desmitu gadu laikā nepietiekamajām investīcijām aizsardzībā, kas novedis pie tā, ka esošās aizsardzības spējas nespētu pietiekami atturēt no pilna mēroga iebrukuma Eiropā. LBAS vēlas uzsvērt, ka enerģētikas nozares valsts kapitālsabiedrības nodrošina kritiskās infrastruktūras sekmīgu darbību un pēc būtības ir valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, tās ir pašpietiekamas, strādā efektīvi un ar peļņu, un to darbības nodrošināšanai netiek prasīta nauda no valsts budžeta. Tieši pretēji – AS "Latvenergo" katru gadu valsts budžetā kopumā iemaksā vairākus simtus miljonu eiro dividendēs un vairākus desmitus miljonu eiro nodokļos. Latvijas energosistēma ir sinhronizēta ar kontinentālo Eiropu, mūsu enerģētiskās sistēmas ir savienotas, drošība Latvijas kritiskās infrastruktūras uzņēmumos ir ļoti būtiska un no tās ir atkarīga visas Eiropas enerģētiskā drošība. Turklāt LBAS norāda, ka AS “Latvenergo” gadījumā Eiropas Arodbiedrību konfederācija un arodbiedrību pārstāvniecības visās Eiropas dalībvalstīs ir izstrādājušas rezolūciju, kuras ietvaros pieeja elektroenerģijas pakalpojumiem mūsdienu sabiedrībā un dzīves apstākļos ir atzīstama par cilvēktiesību.
Argumenti par efektivitātes uzlabošanu enerģētikas nozares valsts kapitālsabiedrībās ar privātā investora piesaisti nav faktos pamatoti, jo jau tagad redzams, ka, piemēram, 2024. gadā Latvenergo koncernā bija lielākā EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) un mazākais darbinieku skaits starp Baltijas valstu lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem.
Latvijā jau šobrīd ir uzskatāms piemērs stratēģiski nozīmīgu kapitālsabiedrību pārvaldības riskiem, ja akcionāru intereses nesakrīt ar valsts interesēm. Kopš 2013. gada ir notikušas pārrunas par SIA “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” apvienošanu ar mērķi padarīt efektīvāku sakaru nodrošināšanu Latvijā. Neskatoties uz atšķirīgo iesaistīto pušu nostāju par minēto uzņēmumu apvienošanu, starptautiskā akcionāra "Telia" līdzdalība kapitālsabiedrībās būtiski ietekmē šo lēmumu pieņemšanu un izsvēršanos par “Telia” daļu apmēru uzņēmumu apvienošanas gadījumā. Pēc šobrīd publiski pieejamās informācijas, lai Latvijas valsts spētu sasniegt uzstādītos mērķus, LMT un “Tet” izpirkšana izmaksātu ap 550-600 miljoniem eiro.
Tādējādi LBAS iebilst pret valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem, atsavinot publiskajā piedāvājumā valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, līdz 2029. gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.
Visu LBAS atzinumu par informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” skatiet LBAS tīmekļvietnē.
