Pasākums sāksies plkst. 14.00 ar ukuleļu ansambļa “Lasolla” koncertu 2. stāva zālē. Plkst. 14.30 turpat – 2. stāva zālē – būs Sanitas Dukas, Mg. Art, priekšlasījums un sarunas par tēmu “Tautas/ Arodbiedrību nams: nākotnes vizionārs par taisnības valsti”. Sarunā piedalīsies Sanita Duka un Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs. Plkst. 16.00 notiks ekskursija pa Arodbiedrību namu Sanitas Dukas vadībā. Un no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00 Arodbiedrību nams būs atvērts apmeklētājiem – no tornīša līdz pagrabam, ļaujot sadzirdēt, atklāt un piedzīvot ikdienā neredzamo.
Pasākuma apmeklētāji būs ne tikai šī pirmreizējā pasākuma viesi, bet pirmo reizi plašākas publikas apskatei būs atvērts Arodbiedrību nama pagrabs, kur, iespējams, savulaik bijusi patvertne, kā arī pirmo reizi kafijas pauzes laikā savu tasi varēs tukšot uz nama 2. stāva balkona.
2024. gada Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas kultūras mantojuma pieejamībai un drošībai. Uzmanība pievērsta trīs galvenajiem virzieniem: kultūras mantojuma publiskajai pieejamībai, piekļūstamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un drošībai, kas ietver arī sabiedrības atbildību un zināšanas par kultūras vērtību saglabāšanu.
Kultūras mantojums ir ne tikai pagātnes liecība, bet arī svarīgs resurss nākotnei, kas ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti. Eiropas kultūras mantojuma dienu 2024 gada tēmas ietvaros tiek apspriesti izaicinājumi un risinājumi, kā padarīt kultūras mantojumu pieejamāku visiem sabiedrības locekļiem, kā arī aktualizēti jautājumi par kultūras pieminekļu aizsardzību drošības apdraudējuma situācijās, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju.
NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Ieva Marta raksta Eiropas kultūras mantojuma dienu bukletā: “Pirmais pasaules karš pārsteidza ar savu nežēlību – karā pirmo reizi tika veikti indīgu gāzu uzbrukumi, radot nepieciešamību pēc jauna veida patvērumiem. 1929. gadā pēc Latvijas sociāldemokrātu ierosinājuma izveidoja Tautas namu biedrību, kura sadarbībā ar dažādām nevalstiskām organizācijām Bruņinieku un Tērbatas ielas stūrī uzcēla plašu ēku – Tautas namu. Pirmajā stāvā ierīkoja restorānu, augstākos stāvus aizņēma dažādas nevalstiskās organizācijas un biedrības, tostarp arodbiedrības, pagraba telpās jau sākotnēji ieplānoja ierīkot gāzu patvertni, kur nepieciešamības gadījumā varētu izmitināties lielāks iedzīvotāju skaits. Mūsdienās telpās vairs nav saglabājušās liecības par drošu patvertni, tomēr Tautas nama projekts ir labs paraugs, kā par civiliedzīvotāju drošību rūpējās Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.”
