Dzīvojamā ēka Pils ielā 21, Rīgā, ir nozīmīga Vecrīgas pilsētbūvnieciskajā ansamblī ne tikai ar savu arhitektūras veidolu, bet tā nes sevī arī noteiktu kultūrvēsturisku tradīciju. Ēkas ir iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Dzīvojamā ēka” (valsts aizsardzības Nr. 6597). Šī māja vēsturiskajā literatūrā nereti tiek dēvēta par Menšikova namu. 18. gs, sākumā to kā vienu no tā laika prominentākajām dzīvojamām ēkām izmantoja krievu kņaza A. Menšikova uzņemšanai.
Nams celts 1698. gadā, tā kopējā platība ir 1163 m2. To būvējis zviedru mūrnieks Lars Nilsons Spāks. Būtiskas ēkas pārbūves veiktas 19. gs. Pārbūvju laikā mainīts gan ēkas iekšējais plānojums, gan jumtu un logailu veidojumi, kā arī fasādes. Pēc 1945. gada ēkā ierīkotas profesionāli tehniskās skolas telpas.
Ēkai ir trīs virszemes stāvi un pagrabstāvs. Tās pirmajā stāvā (276,1 m²) atrodas biroju telpas, koplietošanas telpas, palīgtelpas un sanitārās telpas. Ēkas otrajā stāvā (315,3 m²) atrodas piecas biroju telpu grupas, koplietošanas telpas un viens balkons. Ēkas trešajā stāvā atrodas sešas biroju telpu grupas, koplietošanas telpas, divas sanitārtehniskās telpas un palīgtelpa – virtuve. Telpu apdare lielākoties ir labā stāvoklī ar nelielām dabiskā nolietojuma pazīmēm. Logu rāmjiem nepieciešams veikt restaurāciju. Pagrabstāva telpas netiek saimnieciski izmantotas. Daļa otrā un trešā stāva telpas ir iznomātas.
Īpašums atrodas jauktas centra apbūves un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, kurā plānots plašs jauktas izmantošanas spektrs un kurā prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei ir noteiktas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijai izstrādātajos plānošanas dokumentos.
Izsolei ikviens interesents var pieteikties no 16. jūlija līdz 5. augustam. Izsole noslēgsies 15. augustā. Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2025. gada 5. augustam jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas. Vairāk par nekustamo īpašumu, tā novērtējumu un izsoles noteikumiem iespējams uzzināt šeit.
Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
