“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.
Publicitātes foto.
“Galvenais akustisko pasākumu mērķis bija radīt labākus akustiskos apstākļus mūziķiem, uzlabojot zāles skaņas atbildes reakciju, tostarp panākot ilgāku atbalss laiku. Tas tika panākts, labāk izmantojot zāles tilpumu, kā arī ar griestos izvietotiem vertikāliem reflektoriem, kas atstaro skaņu atpakaļ uz mūziķiem,” saka Norconsult vecākais akustiķis Jan-Inge Gustavson.
Jaunie akustiskie risinājumi paredz arī lielās zāles gala sienas eksponēšanu. 1963. gadā namu izpostīja ugunsgrēks, pēc kura notika apjomīga ģildes pārbūve Modra Ģelža vadībā, kuras laikā gala siena tika aizsegta, taču nu tiks atjaunota un iekļauta akustiskajos risinājumos. Nepieciešamības gadījumā to varēs gan aizklāt, gan atstāt pasākumu apmeklētājiem redzamu, lai nodrošinātu piemērotus akustiskos risinājumus gan simfonisko orķestru skanējumam, gan kamermūzikas baudīšanai.
Publicitātes foto.
“Esam patiesi gandarīti, ka ciešā sadarbībā ar Kultūras ministriju, Lielās ģildes renovācijas īstenotājiem VNĪ, arhitektiem un pieredzes bagāto zviedru akustikas meistaru Janu Ingi Gustafsonu ir izdevies rast vislabāko iespējamo akustisko risinājumu Lielās ģildes lielajai zālei. Paredzams, ka šī zāle daudzu turpmāko gadu garumā būs akustisku koncertu norises vieta, tādēļ svarīgi, ka īstenotais akustiskais risinājums ļaus pielāgot apstākļus dažādu formātu mūziķu vienībām,” stāsta LNSO direktore Indra Lūkina.
Pašlaik ēkā aktīvi norit dažādi būvdarbi – turpinās logu un durvju restaurācija gan ēkā, gan darbnīcās, kas ietver vitrāžu un metāla elementu restaurāciju. Aktīvs darbs norisinās arī pie lielās zāles griestu metāla konstrukciju demontāžas un skatuves metāla siju montāžas, lai drīzumā uzsāktu darbu pie akustisko risinājumu izbūves. Vienlaikus tiek īstenota arī jumta pārbūve un turpinās arī iekšējo inženiertīklu izbūves darbi. Līdz 2026. gada vasarai paredzēts pabeigt energoefektivitātes darbus.
“Veicot Lielās ģildes rekonstrukciju, galvenais mērķis skatuves daļas izmaiņām bija panākt maksimālu telpas funkcionalitāti un nodrošināt izcilu akustisko pieredzi. Pretēji sākotnējiem variantiem, šis risinājums ļauj saglabāt un uzsvērt telpas vēsturisko identitāti, panākot mijiedarbību starp jauno un esošo. Piemēram, sānu paneļu forma veidota tā, lai radītu vizuālu, bet mūsdienīgu sasauci ar gotiskajiem smailarku logiem – tie netiek noslēpti, bet gan izcelti kā būtiska un raksturīga zāles arhitektūras daļa,” norāda SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” valdes priekšsēdētājs un arhitekts Kārlis Frīdenbergs.
Projekta ietvaros tiks saglabāts un attīstīts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Lielā ģilde. Ēkas vēsture ir tik pat krāšņa kā tajā mītošajam Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim. Pārbūves un restaurācijas laikā plānots pārbūvēt lielās zāles skatuvi, skatītāju sēdvietas un griestu konstrukcijas, un īstenot vides pieejamības veicināšanas aktivitātes. Projekta ietvaros tiks restaurēti vēsturiskie koka logi un durvis, kā arī veikta jumta siltināšana, uzlabojot ēkas energoefektivitāti. Papildus projekta ietvaros tiks pārbūvēti iekšējie inženiertīkli, tai skaitā ūdens, apkures, ventilācijas, elektrības un vājstrāvu tīkli. Pārvērtības gaidāmas arī ēkas pagraba zonā, pārbūvējot apmeklētāju labierīcības, garderobes zonu. Tāpat atsevišķas telpas tiks pārbūvētas atbilstoši administrācijas un mūziķu vajadzībām.
Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 16,3 miljoniem eiro (ar PVN). Kultūras ministrija piesaistījusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” programmas finansējumu 10,08 milj. eiro apmērā. No tiem ERAF finansējums ir 8,5 milj. eiro, valsts budžeta finansējums 1,5 milj. eiro. Savukārt Ekonomikas ministrija Lielās ģildes energoefektivitātes pasākumiem ir piesaistījusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijas “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās” finansējumu Lielās ģildes energoefektivitātes paaugstināšanai 6,32 milj. eiro apmērā, no tiem Atveseļošanas fonda finansējums ir 5,3 milj. eiro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai ir 1,01 milj. eiro. Projektu pilnībā plānots īstenot līdz 2026. gada nogalei.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 411 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst ēkas 979 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 6,27 miljonu m2 platībā, un 3 203 zemes īpašumiem ar kopējo platību 8.94 miljonu m2 platībā. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
