DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Būvniecība

Agro-būvniecība Latvijā: no nišas risinājuma līdz eksporta potenciālam

FOTO: Anita Austvika.

Agro-būvniecība Latvijā no konceptuālas idejas pakāpeniski pārtop par praktisku un ekonomiski pamatotu risinājumu ilgtspējīgai būvniecībai. Turpinot Vidzemes plānošanas reģiona uzsākto diskusiju par agro-būvniecību kā dabisku alternatīvu tradicionālajiem būvmateriāliem, arvien skaidrāk iezīmējas šīs nozares potenciāls ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksportā. Šis potenciāls ir īpaši nozīmīgs Eiropas Savienības klimata mērķu, nulles emisiju prasību jaunajām ēkām un nepieciešamības strauji dekarbonizēt esošo ēku fondu kontekstā. Lai gan politikas līmenī Latvijā dabiskas izcelsmes būvmateriāli galvenokārt tiek asociēti ar koksni (plašāk par šo tēmu rakstījām mūsu iepriekšējā rakstā), Eiropas prakse rāda daudz plašākas iespējas. Agro-būvniecībā izmantotie materiāli – kaņepes, salmi, niedres, lins un kaņepju kaļķbetons – nodrošina zemas iebūvētās emisijas, CO₂ piesaisti, labu siltumizolāciju, tvaika caurlaidību un iespēju balstīties uz vietējiem, atjaunojamajiem resursiem.

Latvijas labās prakses piemēri

Latvijā jau šobrīd darbojas vairāki uzņēmumi un iniciatīvas, kas praksē apliecina agro-būvniecības risinājumu dzīvotspēju un to atbilstību mūsdienu būvniecības prasībām.

Viens no piemēriem ir uzņēmums FURE BioStone, kas attīsta kaņepju kaļķbetona risinājumus jaunbūvēm un ēku atjaunošanai. Uzņēmuma izstrādātais produkts biomūris tiek veidots no kaņepes koksnes porainās serdes un īpaši izstrādāta kaļķa saistvielas. Šāds materiāls apvieno zemu iebūvēto oglekļa emisiju līmeni ar labām siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus nodrošinot veselīgu iekštelpu mikroklimatu un ilgmūžību.

Savukārt NatureNest (SIA Hemp Eco Systems Latvia) specializējas dabisku un veselīgu dzīvojamo ēku būvniecībā, izmantojot kaņepju vieglbetonu Nest Crete. Uzņēmuma pieredze rāda, ka šādi risinājumi ir konkurētspējīgi arī starptautiskā mērogā – desmit gadu laikā realizēti projekti ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Vācijā, Beļģijā, Šveicē, Francijā, Portugālē un Austrijā. Tas apliecina, ka agro-būvniecības produktiem ir reāls eksporta potenciāls, vienlaikus veidojot augstas energoefektivitātes un iedzīvotāju labbūtību veicinošu dzīves vidi.

Kā vēl vienu nozīmīgu piemēru Latvijā var minēt biedrības “Salmu Māja” pieredzi, būvniecībā izmantojot industriāli ražotus salmu paneļus. Šie paneļi, kuru sastāvā ir salmi, koks un māls, nodrošina augstu siltumnoturību, paredzamu kvalitāti un ātru montāžu. Biedrības pieredze apliecina, ka dabai saudzīga būvniecība var tikt īstenota arī ar mūsdienīgu būvniecības tempu un tehnoloģijām, vienlaikus uzlabojot ēku mikroklimatu un estētiskās īpašības.

Baltijas reģiona pieredze

Līdzīgi risinājumi sekmīgi tiek attīstīti arī kaimiņvalstīs. Igaunijas uzņēmums “Kodukuubis” piedāvā salmu paneļus, norādot, ka to izmantošana ir mazāk darbietilpīga nekā tradicionālās ģipškartona konstrukcijas un ļauj būtiski ietaupīt būvniecības laiku. Šādi paneļi arvien biežāk tiek izmantoti arī guļbūvju siltināšanā, saglabājot dabisko mikroklimatu.

Lietuvas uzņēmums “EcoCocon” ir kļuvis par vienu no vadošajiem salmu paneļu ražotājiem Eiropā, eksportējot savus produktus uz vairākām valstīm. Uzņēmuma paneļi sastāv no aptuveni 89% salmu un 10% koka, un izejmateriāli tiek iegūti no vietējām saimniecībām rūpnīcas tuvumā. Šī pieeja veido ciešu saikni starp lauksaimniecību un ražošanu, vienlaikus samazinot transporta radītās emisijas.

Attīstības iespējas Latvijai

Latvijai ir būtisks potenciāls attīstīt agro-būvniecības produktu ražošanu, balstoties uz vietējām lauksaimniecības kultūrām. Tas ļautu vienlaikus samazināt būvniecības sektora emisijas, radīt augstas pievienotās vērtības produktus eksportam un stiprināt reģionālo ekonomiku. Tomēr izšķiroša loma šī potenciāla īstenošanā ir publiskajam sektoram, īpaši pašvaldībām.

Eiropas pilsētu pieredze rāda, ka mērķtiecīga politikas rīcība var būtiski paātrināt dabiskas izcelsmes būvmateriālu izmantošanu. Piemēram, Amsterdama noteikusi prasību, ka daļa jaunās dzīvojamās apbūves jāīsteno, izmantojot koksni vai citus dabiskas izcelsmes materiālus, savukārt Francijas Lilles metropole sistemātiski strādā pie būvniecības iebūvēto emisiju samazināšanas, apvienojot pašvaldības, industriju un pētniecību.

Līdzīga pieeja Latvijā – izmantojot pašvaldību publiskos pasūtījumus, pilotprojektus, teritorijas attīstības nosacījumus un vietējo uzņēmumu atbalstu – varētu kalpot par katalizatoru agro-būvniecības industrijas izaugsmei. Agro-būvniecība tādējādi nav tikai alternatīvs būvniecības risinājums, bet stratēģiska iespēja Latvijai pozicionēties kā inovatīvai, klimatneitrālai un uz vietējiem resursiem balstītai būvniecības risinājumu ražotājvalstij un eksportētājvalstij Eiropā.

Raksta autors: Jānis Butkēvičs.

Par projektu

Šis pasākums tika organizēts INTERREG EUROPE programme 2021–2027 projekta Agro Building Carbon/ABC ietvaros. Projekta mērķis ir Uzlabot reģionālās politikas instrumentus, lai radītu ekonomiskās iespējas bioloģiskas izcelsmes būvmateriālu ražošanai un ar tiem saistītajai vērtību ķēdei. Šo mērķi plānots sasniegt, apgūstot labas prakses piemērus attiecībā uz šiem materiāliem un ar tiem saistītajām atbalsta politikām, jo īpaši oglekļa piesaistes sertifikāciju.

Vairāk informācijas projekta tīmekļvietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI