Nama atjaunošanas projekta izstrāde balstīsies uz 2024. gada metu konkursa uzvarētāju – piegādātāju apvienības SIA “DR arhitekti” un AS “Palast Architekts” izstrādāto vīziju. Plašāka informācija un pieteikšanās iepirkumam šeit.
Saeimas nams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un izcils neorenesanses arhitektūras paraugs. Tajā ir strādājusi Tautas padome, Satversmes sapulce un visi 14 parlamenta sasaukumi, sākot ar pirmo Saeimu. Sākotnēji ēka kalpoja Vidzemes bruņniecības vajadzībām. Tā būvēta 1863.–1867. gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta.
Ēkas tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritisks – pēdējais kapitālais remonts veikts pirms vairāk nekā 40 gadiem. Galvenās problēmas ir saistītas ar konstrukciju stiprību, hidroizolācijas trūkumu un nolietotām inženierkomunikācijām. Vairāku telpu ekspluatācija Saeimas namā ir aizliegta vai ierobežota.
“Saeimas nams nav tikai darba vieta, tā ir mūsu valstiskuma un demokrātijas simbols ar milzīgu emocionālo vērtību. Šis projekts ir investīcija nākotnē, lai mēs spētu šo mantojumu nodot nākamajām paaudzēm drošā un funkcionālā stāvoklī. Projektēšana ļauj mums precīzi plānot nepieciešamo finansējumu un novērst turpmāku ēkas degradāciju, kas ilgtermiņā valstij izmaksātu dārgāk,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Uz atjaunošanas laiku nams Jēkaba ielā 11 nodots VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kam ir nepieciešamā profesionālā pieredze liela mēroga valsts būvniecības projektu īstenošanā.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir lielākais nekustamo īpašumu pārvaldītājs Latvijā, kas nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un attīstību, kā arī īsteno valstij stratēģiski svarīgus būvniecības projektus. VNĪ vadībā patlaban tiek īstenoti 30 attīstības projekti ar kopējām investīcijām 316,7 miljoni eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību kopumā 3580 nekustamajiem īpašumiem, tostarp 397 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1066 ēkas 975 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 625 ha platībā, un 3183 zemes īpašumiem ar kopējo platību 886 ha. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
