“LDDK nostāja ir skaidra – atstāt divu gadu darba grupas darbu bez rezultāta būtu bezatbildība un nepaveikts darbs. Kopā ar sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm esam nonākuši tuvu kopsaucējam par nodokļu regulējuma izmaiņām no 2025. gada un rosinām šīs vienošanās nostiprināt NTSP formātā. Jebkuri papildus ieņēmumi vispirms ir jāmeklē uz ietaupījuma rēķina, tādēļ papildus izmaiņām nodokļu regulējumā uzstājam uz valdības izdevumu samazināšanu, nosakot konkrētu samazinājuma apjomu," uzskata LDDK prezidents Andris Bite.
LDDK atbalsta Finanšu ministrijas (FM) ieceri veidot uz rezultātu vērstu budžetu, vienlaikus uzsverot, ka šāda pieeja ir jāsāk īstenot iespējami drīz, pastāvīgi pārskatot valsts budžeta izdevumus, lai:
- padarītu izdevumus efektīvākus, atvēlot papildus līdzekļus sistēmisku reformu īstenošanai un mazinot spiedienu uz budžeta deficītu;
- neturpinātu ierasto praksi, kas pamatā vērsta uz ikgadēju budžeta resoru bāzes izdevumu pieaugumu;
- prioritāri līdzekļus piešķirtu tām aktivitātēm, kas atbilst valsts stratēģiskajām vajadzībām, tai skaitā turpmākai pārejai uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku;
- radītu vienotu sistēmu, kurā sekot līdzi budžeta tēriņu mērķtiecīgai un efektīvai izmantošanai (monitoringa sistēma).
LDDK atbalsta valdības 27. augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu caur nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu, kā arī īstenojot nozīmīgas reformas.
LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā). Aicinām noteikt, ka ietaupītos līdzekļus prioritāri nepieciešams virzīt drošības prioritātēm un citu nozīmīgu reformu īstenošanai, piemēram, nodokļu reformai, darbnespējas lapu regulējuma izmaiņām un izglītības finansēšanas reformas pabeigšanai, par ko esam vienojušies arī NTSP. Būtiski, lai tēriņu samazinājuma apjoms spēj nosegt ieguldījumus, kas ļautu veikt sistēmiskas izmaiņas, kas attiecīgi atgrieztu ekonomiku uz izaugsmes ceļa.
NTSP sēdē uzstāsim uz 2023. gada 6. novembra NTSP lēmuma izpildi, kas noteica palielināt profesionālās izglītības iestāžu finansējumu. Audzēkņu skaita palielināšana un profesionālās izglītības iestāžu attīstība nav iespējama, ja profesionālās izglītības programmu finansēšanas izmaksas nav pārskatītas un mainītas kopš 2007. gada. Kavēšanās ar finansējuma piešķiršanu negatīvi ietekmē tautsaimniecībai nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstību (veidojot EM prognozēto darbaspēka deficītu darba tirgū) un būtiski mazina izglītības iestāžu spēju nodrošināt mācību procesu ar tām tehnoloģijām un pieejām, kas tiek izmantotas nozarēs.
NTSP sēdē LDDK pārstāvēs padomes locekļi: Andris Bite, Uldis Biķis, Sanita Bajāre, Guntars Kokorevičs, Edijs Kupčs, Ināra Pētersone, Uldis Tatarčuks un Arturs Zeps, kā arī LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
