Pirmais Latvijā veiktais Zināšanu pārneses barometrs (ZPB) atklājis, ka vidējais vērtējums, ko uzņēmumi piešķir sadarbībai ar augstskolām, ir 3,9 no 5 ballēm, un redzams, ka uzņēmumu pieredzē balstītais vērtējums lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma lieluma un pārstāvētās nozares. Lielie uzņēmumi, kas strādā augstas pievienotās vērtības nozarēs, ar augstskolām sadarbojas biežāk un veiksmīgi (vērtējums 4,1), kamēr mazo uzņēmumu pieredze un vērtējums ir zemāki (3,6).
“Runājot par pētījuma rezultātiem, man ir prieks redzēt, ka kopējā aina uzņēmumu un augstskolu sadarbībā ir labāka nekā mana personīgā pieredze, un izvirzītie problēmjautājumi saskan ar manu viedokli. Mums nepieciešams noteikt, kuras sadarbību kavējošās lietas varam atrisināt, piemēram, ar informācijas pieejamību, kā attīstīt studentu sagatavotību, t.sk., darba vidē balstītas mācības un kāds absolvents būs kā kolēģis nākotnē. Otrs - vērtējot, kādā stadijā ir Latvijas ekonomika - mums ir vajadzīgi problēmu risinājumi tieši šodien, jo ļoti maz uzņēmumiem ir daudz laika un resursu, lai gaidītu pētniecības rezultātus pēc 10 gadiem. Un es nešaubos, ka ir lietas, ko varam paveikt bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem, lai jau nākamgad rezultāti būtu kaut nedaudz uzlabojušies,” skaidro LDDK prezidents Andris Bite.
“Mēs ar savu darbu gribam uzlabot Latvijas tautsaimniecību, tāpēc daudzas zinātniskās institūcijas ir izstrādājušas procesus, kā sadarboties ar industriju, taču vienmēr ir jautājums, vai mēs to darām pareizi? “Zināšanu pārneses barometrs” mums palīdz saprast, vai mūsu līdzšinējā sadarbība sniedz pievienoto vērtību universitātēm, uzņēmumiem un tautsaimniecībai kopumā. Ceru, ka šis pētījums palīdzēs universitātēm pilnveidot sadarbības procesus un uzlabot mūsu kopējo darbu,” saka RTU rektors Tālis Juhna.
Liela daļa aptaujāto uzņēmumu piekrīt, ka sadarbība ar augstskolām var būtiski veicināt Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi, un ZPD rezultāti liecina, ka pārsvarā tieši uzņēmumi vai tajos strādājošie augstskolu absolventi visbiežāk ir sadarbības iniciatori, retāk sadarbību ierosina augstskolu profesori un vadība, un ļoti reti – valsts iestādes, ministrijas un pašvaldības.
ZPB atklāj, ka 75% uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā sadarbojušies tikai ar Latvijas augstskolām. Savukārt no augstskolām ārzemēs uzņēmumi visbiežāk sadarbojušies ar Lietuvas un Igaunijas augstākās izglītības iestādēm.
Kā galvenās barjeras, kas kavē sadarbību, ZPB rezultātos atklāti: informācijas trūkums par sadarbības iespējām (65%); finansējuma trūkums gan uzņēmumā (47%), gan no valsts (38%); ar sadarbību saistītā birokrātija augstskolās (37%).
Attiecīgi, ja nosauktās barjeras tiktu pārvarētas, tie varētu būt faktori, kas, pēc uzņēmumu domām, atvieglotu sadarbību ar augstskolām – viegli uztverama un publiski pieejama informācija, finansējuma pieejamība, birokrātijas mazināšana. Nosaukti arī tādi motivāciju veicinoši faktori, kā: profesionālās pilnveides iespējas darbiniekiem; iespēja piekļūt kvalificētiem absolventiem un pēdējo kursu studentiem; piekļuve jaunām tehnoloģijām un zināšanām; nodokļu politika, kas motivētu sniegt finansiālu atbalstu augstskolām; tīklošanās un cita veida aktivitātes kontaktu dibināšanai u.c.
Visbeidzot, 80% Latvijas uzņēmumu piekrīt, ka sadarbība pētniecības un attīstības projektos, sadarbība izstrādāto tehnoloģiju un zināšanu komercializācijā, kā arī sadarbība studiju jomā var būtiski veicināt Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi.
ZPB prezentācijai sekojošajā paneļdiskusijā RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps uzsvēra, ka viena no lielākajām problēmām, ir komunikācija starp uzņēmumu un augstskolu - gan uzsākot sadarbību, gan vienojoties par rezultātu, kas kopējas sadarbības gaitā tiks iegūts.
“Zinātne vienmēr ir rādījusi, kādus jaunus produktus varētu attīstīt, un šīs zināšanas no pētījumiem paņem uzņēmēji, rada produktus un tālāk tos caur savām pārneses ķēdēm nodrošina cilvēkiem. Pētījums rāda, ka mums ir nozares, kas vēsturiski ir ar labu pieredzi sadarbībā ar augstskolām, un nozares, kurām ir bijusi mazāka saskarsme, un šobrīd ir jāveido vienots ceļš, kā varētu sadarboties vairāk un labāk. Tāpēc es aicinātu gan biznesu, gan zinātnes universitātes būt atvērtākiem, ieinteresētākiem sadarbībā. Ministrija ir gatava visos veidos sadarbību atbalstīt, pilnveidojot gan attiecīgo normatīvo regulējumu, gan veidojot motivācijas sistēmas, kas liek sadarboties un dod pievienoto vērtību mūsu valsts izaugsmei,” saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
RTU inovāciju prorektore Liene Briede diskusijā pauda, ka ļoti svarīgi ir saprast uzņēmēja vajadzības, pirms sākt sadarbību, jo ‘sadarbības veidu portfelis’ esot pietiekoši piepildīts un dažāds.
Rīgas Stradiņa universitātes prorektors akadēmiskajā darbā Dins Šmits papildina: “Kad tu saproti savus klientus, tu saproti, ko darīt. Man tie veiksmes piemēri ir vienkārši - piemēram, kā vienkārši no kādas saknes izveidot viegli šķīstošu, garšīgu dzērienu par noteiktu izmaksu, un tad pētniecības procesā saprotam, ka mūsu zinātnieki pēta gan aktīvās vielas, gan to, kā šo atklājumu var mērogot. Mazam mērogam var būt lielas sekas mūsu tautsaimniecībā. Mums, universitātēm, svarīgi būtu saprast, kāpēc uzņēmumiem sadarboties ar augstskolām. Mums jāatbild, kā mēs uzņēmējam varam palīdzēt.”
Piemēram, Latvijas Mobilajam Telefonam (LMT) ir daudz pozitīvu sadarbības piemēru ar RTU, piemēram, čipu kopprojektā, kur abi partneri izmanto savas stiprākās puses. Paneļdiskusijā LMT prezidents, LDDK padomes loceklis Juris Binde skaidro, ka Latvijas tautsaimniecības struktūrā augstas pievienotās vērtības nozares īpatsvars nav pārāk liels. Šāda veida uzņēmumi strādā un inovē ļoti labā kvalitātē, un šajā jomā mums jādomā tieši par augstskolu gatavību darboties starptautiskā līmenī kopā ar šiem uzņēmumiem. Arī reģionālām augstskolām ir pētniecības kapacitāte, un tās varētu nodarboties ar pētījumiem, kas zinātņu universitātēm šobrīd nešķiet saistoši, respektīvi, praktiskiem un uz ātru rezultātu vērstiem pētījumiem. “Ja gribam, lai ekonomika migrē uz augstāku pievienoto vērtību, jāpieliek enerģija - cilvēkresursi, finanses un tāpēc ir jāapzinās, ka jāveido šāda enerģijas pielikšana,” skaidro J.Binde.
Pētījumu veica Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Uzņēmēju aptaujā piedalījās 205 dažāda lieluma un nozares uzņēmumi. Ar četru uzņēmumu pārstāvjiem, kuriem ir sadarbības pieredze ar augstskolām, tika veiktas padziļinātās intervijas.
LDDK ir ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā – nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, un pārstāv darba devēju intereses Saeimā un divpusējās sarunās ar nozaru ministrijām.
RTU ir mūsdienīga, starptautiski pazīstama un prestiža vienīgā daudznozaru tehniskā universitāte Latvijā. RTU nodrošina augstas kvalitātes izglītību, kā arī izcilu pētniecību un inovāciju un tehnoloģiju pārnesi, zinātnes sasniegumus iedzīvinot praksē. RTU iespējams apgūt daudzpusīgu izglītību augstajās tehnoloģijās un inženierzinātnēs, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs.
