Pirmais “Digitālās pēcpusdienas” vebinārs bija veltīts jūnijā pieņemtajam Nacionālās kiberdrošības likumam, Mākslīgā intelekta (MI) aktam, Digitālo pakalpojumu aktam un citiem tiesību aktiem, kas ir svarīgi digitālās transformācijas kontekstā un, visticamāk, skars lielu skaitu uzņēmēju.
“Ieviešot dažādu regulējumu, Eiropas Savienības mērķis ir pasargāt cilvēkus un uzņēmumus no kaitīgās ietekmes, ko var radīt tehnoloģijas, un Eiropas Savienība ir soli priekšā pārējai pasaulei ar nupat spēkā stājušos Mākslīgā intelekta aktu, kas ir pirmais šāda veida normatīvais akts,” uzrunājot vebināra dalībniekus, teica Eiropas Komisijas politikas īstenošanas un plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Voičeks Sariušs-Voļskis.
“Sorainen” advokātu biroja pārstāve Santa Prauliņa iepazīstināja ar būtiskākajiem normatīvajiem aktiem, kas patlaban regulē tehnoloģijas un digitalizāciju, norādot, ka ievērojama daļa tiesību aktu attiecas tikai uz nelielu daļu uzņēmumu. Savukārt Datu regula attiecas uz visiem un kopš tās pieņemšanas brīža 2018. gadā ir būtiski mainījusies.
“Mūsu iekšējos noteikumos ir skaidri definēts, ka sensitīvus datus nedrīkst augšupielādēt tur, kur tie nonāk “kopējā datu katlā” un kur ir iespējama pieeja nepiederošām personām. Vienlaikus darbinieki var darboties ar nesensitīviem datiem, lai mācītos, kā ar Mākslīgā intelekta rīkiem strādāt praksē,” stāstīja “Tet” Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis, piebilstot, ka uzņēmumā darbiniekiem tiek rīkoti dažādi izglītojošie pasākumi.
Daloties ar praktisko pieredzi “Tet” digitālajā transformācijā, kas ilga no 2019. līdz 2023. gadam, Meisītis izcēla iekšējās kārtības nepieciešamību par MI rīku izmantošanu un darbinieku apmācībām.
“Uz digitālo transformāciju ir svarīgi skatīties ne tikai kā uz informācijas tehnoloģiju, bet kā uz kopējo organizācijas pārmaiņu projektu, savukārt, runājot par digitālo transformāciju, mēs, tostarp arī paši sev, atgādinām, ka nav vērts digitalizēt sliktus un novecojušus procesus. Vispirms jāievieš pareiza to organizācija,” sacīja Meisītis.
Viņš piebilda, ka digitālās jomas prasību ievērošanā ir ļoti svarīgi, ka visi darbinieki tās saprot un ir pietiekami iesaistīti un spējīgi šīs prasības izpildīt. Jāatceras arī, ka uzņēmumos – gan lielos, gan mazos – ir sarežģīti mainīt darba kultūru. Proti, pat ja ieguvumi no pārmaiņām ir acīmredzami un loģiski, ir jārēķinās ar pretestību, tāpēc liela loma ir iekšējai komunikācijai.
Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts jau ir spēkā
Šā gada 1. augustā ir stājies spēkā pasaulē pirmais visaptverošais MI regulējums, tas ir, Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas turpmāk regulēs ar šo jomu saistītus jautājumus.
Viedās administrācijas un reģionālas attīstības ministrijas Digitālās politikas pārvaldības nodaļas vecākais konsultants Arturs Arnis Polikarpovs vebinārā sacīja, ka MI tiesiskā regulējuma ieviešanai Latvijā jābūt pabeigtai trīs gados – līdz 2027. gada 2. augustam, taču jau tagad jāiepazīstas ar tā prasībām un jāsaprot, vai tas attiecas uz konkrēto uzņēmumu.
“Aktā ir iekļauti noteikumi mākslīgā intelekta inovāciju atbalstam, īpašu uzmanību pievēršot mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai samazinātu to finansiālo un administratīvo slogu, savukārt prasību neievērošana paredz sankcijas, tostarp lielus naudassodus,” stāstīja Polikarpovs.
Uzņēmējiem būs pieejams interaktīvs rīks
Aizsardzības ministrijas Eiropas Savienības kiberdrošības jautājumu nodaļas vadītājs Mihails Potapovs iepazīstināja ar Nacionālās kiberdrošības likuma prasībām, kas stāsies spēka šā gada 1. septembrī.
“Likums uzņēmumus iedala trīs kategorijās, proti, būtisko pakalpojumu sniedzēji, kas ir valsts un pašvaldības iestādes, svarīgo pakalpojumu sniedzēji jeb lielie un vidējie uzņēmumi, trešajā kategorijā iekļauta kritiskā IKT infrastruktūra, un atbilstoši kategorijai uzņēmumiem tiek izvirzītas drošības prasības,” vebināra dalībniekiem, LDDK biedriem, skaidroja Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Likums, cita starpā, nosaka, ka noteiktu kategoriju uzņēmumiem jābūt risku analīzei, to mazināšanas pasākumu plānam, kā arī rīcības plānam krīzes gadījumā un kiberincidentu žurnālam, kurā tiktu ierakstītas ziņas par konstatētajiem incidentiem un to risināšanas aktuālo statusu.
Potapovs arī pastāstīja, ka, lai vienkāršotu procesus uzņēmējiem, Aizsardzības ministrija izstrādā interaktīvu rīku, kas palīdzēs organizācijām noteikt, vai uz tām attieksies Nacionālās kiberdrošības likuma normas. Pašlaik notiek rīka testēšana, un tas varētu būt pieejams jau tuvākajā laikā.
Bezmaksas vebināri, kurus LDDK rīko sadarbībā ar “BusinessEurope”, notiks līdz pat novembrim – katra mēneša ceturtajā ceturtdienā, turklāt novembrī būs papildu vebinārs. Katru reizi ir divas sesijas – “Zaļie rīti” no pulksten 10.00 līdz 12.00 ir veltīti klimata un ilgtspējīgas zaļās pārejas tematiem, “Digitālās pēcpusdienas” no pulksten 13.00 līdz 15.00 – tematiem, kas saistīti ar digitālo transformāciju.
Lai pieteiktos bezmaksas vebināriem, LDDK biedriem jāseko informācijai LDDK tīmekļa vietnē lddk.lv. Tos varēs vērot LDDK “Facebook” kontā tiešsaistē. Reģistrējoties dalībnieks saņem piekļuvi tiešsaistes saitei un var izmantot iespēju uzdot sev interesējošos jautājumus lektoriem. Šā un citu vebināru ierakstus var noskatīties LDDK kontā vietnē “YouTube”.
Vebināru cikls tiek organizēts Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digtālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē, kā arī – komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit.
Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir “BusinessEurope”.
Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 98 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus – un 60 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem.
Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
