Savukārt no Ministru kabineta līdz šī gada 30. septembrim tiesībsargs sagaida redzējumu par iespēju apstiprināt Ziņojumā paredzēto risinājumu. Tas, lai arī ar kavēšanos, nodrošinātu jauna vienota māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modeļa ieviešanu vismaz no nākamā gada.
“Šī tēma ir cilāta kā karsts kartupelis vairāku gadu garumā. Ilgāka kavēšanās nav pieļaujama, jo māksliniecisko kolektīvu vadītāju ieguldījums ir būtisks, bet līdz šim nepietiekami novērtēts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas elements. Bez kvalitatīvas un pilnvērtīgas māksliniecisko vadītāju iesaistes kolektīvu darbība un līdz ar to arī svētku tradīciju pilnvērtīga kopšana būtu apgrūtināta vai pat neiespējama. Šie svētki nevar balstīties tikai uz entuziasmu un atsevišķām finanšu piešpricēm,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Faktiski valdībai ir jāizdara tas, ko tā pati atzinusi jau iepriekš – pastāvošais māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modelis ir nepilnīgs un tas ir jāmaina. Jaunā kārtība nodrošinātu ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu. Turklāt tas tiktu objektīvi pārskatīts, piemēram, palielinoties dzīves dārdzībai. Būtiski arī nodrošināt, ka māksliniecisko kolektīvu vadītāju atlīdzība nav atkarīga no pašvaldību atšķirīgajām finansiālajām iespējām.
Uzziņai
Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam “Kultūrvalsts” ir uzsvērts, ka Dziesmu un deju svētku tradīcijas, kas ir iekļautas UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un ir viens no latviskās identitātes un dzīvesziņas stūrakmeņiem, ilgtspējas, vitalitātes un darbības kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešams mērķtiecīgi rūpēties par starpsvētku procesa nodrošināšanu. Būtiska loma tajā ir māksliniecisko kolektīvu vadītāju ieguldījumam.
Uz šo ilgstoši nesakārtoto kultūras tiesību jautājumu tiesībsarga uzmanību vērsa nevalstiskās organizācijas, kas uztur dzīvu Dziesmu un deju svētku tradīcijas garu.
