"Kamēr no sekmīgām klinšu ērgļu ligzdām nesen ir izlidojuši jaunie ērgļi, tikmēr pavasarī neapdzīvotās ligzdas tiek gatavotas jau nākamajai ligzdošanas sezonai. Spilve kopā ar jauno tēviņu būvē savu iepriekšējos gados izmantoto ligzdu, to papildinot ar sausiem un zaļiem priežu zariem.
Klinšu ērgļi ir nometnieki un uzturas ligzdošanas teritorijā visu gadu. Teritorijas ir plašas – attālums starp viena klinšu ērgļu pāra ligzdām var sasniegt pat 20 kilometrus. Klinšu ērgļi, līdzīgi kā citu sugu ērgļi, neligzdo katru gadu. Sekmīga ligzdošana galvenokārt ir atkarīga no pietiekama barības daudzuma, kas klinšu ērgļiem ir purvos ligzdojošās dzērves, rubeņi, medņi, pīles un tārtiņveidīgie putni, kā arī zaķi, caunas, āpšu, lapsu un stirnu mazuļi," skaidro U. Bergmanis.
Pēdējo reizi klinšu ērgļi video tiešraides ligzdā ligzdoja 2020. gadā. Savukārt pagājušogad Spilve ligzdoja citā purvā, aptuveni 10 kilometru attālumā.
Interesanti novērojumi LVM tiešraides kamerās
Arī nesekmīgas lielās ligzdas dažādu sugu putniem šķiet interesantas. Peļu klijāni, vistu vanagi un mazie ērgļi – tās izmanto gan kā atpūtas un barības saplosīšanas vietas, gan noskatot ligzdošanas vietu nākamajam gadam. Dažkārt tikai simts metru attālumā dažādās ligzdās vienlaikus ligzdo gan mazie ērgļi, gan peļu klijāni vai vistu vanagi.
Vasaras sākumā varēja novērot, kā Aizkujas rajona ligzdu dienas laikā apmeklē mazo ērgļu pāris, kas šogad neligzdo, taču pušķo ligzdu ar svaigiem egļu zariem. Savukārt krēslas laikā ligzdu apmeklē divi meža pūces mazuļi, kas izlidojuši no kāda netālu esoša dobuma.
“Ja mežā trūkst ligzdošanai piemērotu dobumu, meža pūces dažkārt ligzdo zem lielajām ligzdām meža caunu izgrauztos caurumos. Turpretim cita pūču suga – īpaši aizsargājamā urālpūce, mēdz ligzdot tieši lielajās ligzdās. Vienā no Aizkujas rajona mazo ērgļu ligzdām šovasar tika dokumentēts urālpūces uzbrukums mazo ērgļu pārim. Acīmredzot, urālpūces ligzdo kaut kur netālu. Ligzdošanas laikā tās ir izteikti agresīvas un mēdz uzbrukt pat cilvēkam, ja tas tuvojas ligzdvietai kokā,” skaidro LVM putnu eksperts U.Bergmanis.
LVM vides izglītības un izpētes projekta “Putni un zvēri purvā” ietvaros ikvienam interesentam ir iespējams tiešsaistē vērot pārmaiņas dabā un sekot līdzi putnu un zvēru aktivitātēm vienā no Latvijas ziemeļaustrumu reģiona purviem. Laikā kopš kameru uzstādīšanas ir izdevies gūt apstiprinājumu vairākiem pieņēmumiem par mazo ērgļu un klinšu ērgļu ligzdošanas sekmēm, ikdienas dzīvi un dažādu pārbaudījumu izturēšanu, piemēram, barības meklējumiem un cīņu ar konkurentiem. Tiešsaistes kameru darbība ļāvusi ielūkoties līdz šim vēl cilvēka acij neredzētos putnu un meža zvēru ikdienas mirkļos.
