Valdība, jūnijā izskatot informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro attīstības virzienu valsts budžetam 2025. gadam un budžeta ietvaram 2025., 2026. un 2027. gadam. Attiecīgi ministrijas varēja iesniegt pieprasījumus tiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts iekšējo un ārējo drošību. Citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumus vai rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu pasākumu finansēšanai.
“Ja iepriekš dienas kārtībā bija trīs prioritātes, tad šogad jūnijā valdība par vienīgo 2025. gada budžeta prioritāti noteica drošību. Neskatoties uz to, nākamajam gadam ministrijas un iestādes ir iesniegušas jaunas vajadzības 1,3 miljardu eiro apmērā. Finanšu ministrija ir novērtējusi, ka 41% no tām jeb 527 miljoni ir saistīti ar valsts drošību. Drošības aspektu, protams, varētu arī skatīt ļoti plaši, tomēr jāņem vērā ekonomiskā situācija un iespējas. Tādēļ šobrīd budžeta izstrādes laikā mums ir jāspēj kopīgi vienoties par valsts drošībai un attīstībai būtiskāko,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Ministrijas un neatkarīgās institūcijas kopumā iesniegušas pieteikumus par 231 prioritāro pasākumu. No tiem 187 ir ministriju pasākumi, bet 12 ir ministriju starpnozaru pasākumi. 22 priekšlikumus iesniegušas neatkarīgās institūcijas, savukārt 10 pasākumi ir iesniegti par valsts drošības iestādēm (Valsts drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju).
Ar valsts drošību saistītajām prioritārajiem pasākumiem 2025. gadam Iekšlietu ministrija pieprasījusi lielākos papildu izdevumus 366,9 miljonu eiro apmērā. Tie paredzēti, piemēram, tādiem pasākumiem kā jaunu katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecība, valsts robežas joslas infrastruktūras izveide, kā arī patvertņu un vietu, kur var patverties, atjaunošana un izveidošana. Aizsardzības ministrijas pieprasījums (73,3 miljoni eiro) paredzēts munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai, kā arī atbalstam Ukrainai un citām prioritātēm.
184,8 miljonu eiro finansējumu jauniem pasākumiem pieteikusi Labklājības ministrija, savukārt 153,3 miljonus eiro – Veselības ministrija. Tāpat būtiskus pieprasījumus iesniegusi Satiksmes ministrija (145,4 miljoni), Zemkopības ministrija (114,3 miljoni), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (88,2 miljoni), kā arī Klimata un enerģētikas ministrija (85,2 miljoni).
Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību Ministru kabinets (MK), lemjot par valsts budžeta likumprojektu, uzklausa neatkarīgās institūcijas un nodrošina to viedokļu iekļaušanu MK sēdes protokolā, ko pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu. Neatkarīgo institūciju kopējie pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem 2025. gadam veido 7,5 miljonus eiro, 2026. gadam 8,7 miljonus eiro, 2027. gadam 13,1 miljonus eiro un 2028. gadam 16,6 miljonus eiro. Lielāko finansējumu pasākumu īstenošanai 2025. un 2026. gadā ir pieprasījusi Tieslietu ministrija (Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas) un Prokuratūra.
Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
Informatīvais ziņojums pieejams Tiesību aktu projektu portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/68fda4ad-9e00-419a-abf5-39280ce59de7
