Šā gada piecos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 827,5 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 9,1 % vairāk nekā 2023. gada pirmajos piecos mēnešos, tomēr par 10,6 % mazāk nekā 2019. gada pirmajos piecos mēnešos, laikā pirms pandēmijas.
2024. gada maijā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 60,6 % jeb 138,7 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 15,5 % vairāk nekā pērn maijā, bet par 24,3 % mazāk nekā 2019. gada maijā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, palielinājies par 7,3 % un bija 243,7 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada maijā – 1,9 naktis).
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (20,5 tūkst.), Vācijas (15,8 tūkst.), Igaunijas (14 tūkst.), Somijas (10,1 tūkst.), Apvienotās Karalistes (8,6 tūkst.), Polijas (7,7 tūkst.), Zviedrijas (5,6 tūkst.), ASV (5,1 tūkst.) un Norvēģijas (4,4 tūkst.).
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā – 75,5 %, Jūrmalā – 7,2 %, Mārupes novadā – 3 %, Liepājā – 2,5 %, Siguldas novadā – 1,6 % un Cēsu novadā – 1,2 %.
2024. gada maijā tūristu mītnēs tika apkalpots 90,1 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 10 % vairāk nekā 2023. gada maijā un par 17,1 % vairāk nekā 2019. gada maijā pirms pandēmijas. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 141,8 tūkst., kas ir par 6,9 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju. Vietējo viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,6 naktis (arī pagājušā gada maijā 1,6 naktis).
Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, kur apmetās 28,4 % viesu, Jūrmalā – 9,6 %, Liepājā – 6,7 %, Cēsu novadā – 4,6 %, Kuldīgas novadā – 3,9 %, Daugavpilī – 3,5 % un Siguldas novadā – 3,4 %.
Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Tūrisms”.
1 Ja viesis ceļojuma laikā Latvijā nakšņo vairākās vietās, tad katrā tūristu mītnē tiek reģistrēts atkārtoti.
