Nozares pārstāvji pievērsa uzmanību tam, ka MI regulējumam ir jābūt pietiekami elastīgam, lai tas netraucētu nozares un MI attīstībai, bet tieši otrādi – to veicinātu. Tāpat tikšanās laikā tika diskutēts par latviešu valodas integrāciju MI un tālāko valodas un kultūras klātesamību risinājumos. Būtiska loma tehnoloģiju attīstībā ir datiem. Attiecīgi tiem ir jābūt atvērtiem un viegli izmantojumiem. Tāpat nozare norādīja uz prasmju nozīmību - jāveicina gan sabiedrības, gan mērķa grupu apmācības par MI iespējām.
Puses bija vienisprātis, ka IKT nozarei, akadēmiskai videi un valsts pārvaldei ir cieši jāsadarbojas, lai rezultāts būtu iespējami labāks.
2024. gada 13. martā pēc vairāku gadu intensīva darba tika pieņemts Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts. Tas paredz noteikt prasības mākslīgā intelekta lietojumiem, kas rada risku cilvēku pamattiesībām, veselībai un drošībai, pārējiem nosakot pārredzamības un caurspīdīguma prasības.
VARAM ir uzsākusi darbu pie minētā akta ieviešanas, t.sk. iestāžu atbildību apzināšanas, precizēšanas un skaidrojošā darba. Jau šobrīd ir redzams, ka mākslīgā intelekta jomas regulējums paredzēs nepieciešamību stiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci šajā jomā.
Papildus minētajam, Nacionālā drošības padome 24. aprīļa sēdē konceptuāli atbalstīja Nacionālā mākslīgā centra izveidi. Tā mērķis būtu veicināt mākslīgā intelekta izmantošanu tādās jomās kā valsts drošība un zināšanu ekonomikas izaugsme. Mākslīgā intelekta centru plānots veidot sadarbībā ar universitātēm.
