DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. aprīlī, 2025
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: E-vide
1
1

Diskutēs par intelektuālā īpašuma sistēmas globālajām tendencēm

Starptautisko intelektuālā īpašuma organizāciju vadītāji Rīgā diskutēs par intelektuālā īpašuma sistēmas globālajām tendencēm, inovāciju un zinātniski pētnieciskās nozares nozīmīgumu, kā arī intelektuālā īpašuma komercializāciju, tehnoloģiju pārnesi un atbalstu uzņēmumiem .

Rīgā, 8. aprīlī, norisināsies Patentu valdes 105. gadadienai veltīta starptautiskā konference “Intelektuālais īpašums kā inovāciju un izaugsmes katalizators: savienojot pētniecību, tehnoloģijas un MVU”, kurā vadošie intelektuālā īpašuma (IĪ) eksperti, politikas veidotāji un industrijas pārstāvji, diskutēs par IĪ sistēmas attīstību un par IĪ kā atbalstu inovācijai un izaugsmei. 

Konference norisināsies Mazajā Ģildē, un to atklās tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un Patentu valdes direktors Agris Batalauskis. 

Pirmo diskusiju  “Intelektuālā īpašuma izmantošana inovācijām un izaugsmei: Uzsvars uz sadarbību, tehnoloģiju pārnesi un MVU”, vadīs Patentu valdes direktors Agris Batalauskis, un tajā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ģenerāldirektors Daren Tang, Eiropas Patentu iestādes (EPO) prezidents António Campinos, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) izpilddirektors João Negrão, kā arī Slovēnijas intelektuālā īpašuma iestādes direktore Karin Žvokelj un Īrijas Intelektuālā īpašuma iestādes vadītājs James Kelly diskutēs par IĪ sistēmas attīstību, inovācijām, globālajām tendencēm un nepieciešamību pēc vēl ciešākas sadarbības starp visām iesaistītajām pusēm. Tāpat būtisks jautājums būs par efektīvu tehnoloģiju pārnesi un atbalstu MVU un individuālajiem intelektuālā īpašuma radītājiem, kā arī efektīvu intelektuālā īpašuma nacionāla līmeņa stratēģiju izstrādi.  

Diskusijā “Patentējamības iespējas jaunajās tehnoloģijās: izaicinājumi, stratēģijas un iespējas” tiks aplūkotas patentēšanas tendences jauno, t.s.,  deep-tech tehnoloģiju jomās, galvenokārt - mākslīgajā intelektā un digitālajās inovācijās. Dalībnieki apspriedīs galvenos patentēšanas izaicinājumus, stratēģijas un praktiskos aspektus uzņēmējiem, jaunuzņēmumiem un tehnoloģiju pārneses birojiem. Diskusijas laikā tiks sniegti ieskati par to, kā patentu prasības sader ar tehnoloģiju attīstības tempu, kādas praktiskās grūtības, ar kurām saskaras jaunuzņēmumi, tehnoloģiju pārneses biroji (TTO) un izgudrotāji, strādājot šajās dinamiskajās jomās. Diskusiju vadīs Patentu valdes vadošā eksperte Eiropas patentu jautājumos Māra Rozenblate, savukārt tās dalībnieki būs EPO Datu komunikācijas un lietojumprogrammu direktors Abderrahim Moumen, Somijas Patentu un reģistrācijas iestādes ģenerāldirektors Antti Riivari, uzņēmuma Aerones Engineering produktu izstrādes vadītājs Jānis Rozenblats, uzņēmuma “ALINA LLC” līdzdibinātāja un izpilddirektore Solvita Kostjukova, un uzņēmuma “Cellbox Labs” līdzdibinātājs un izpilddirektors Gatis Mozoļevskis. 

Savukārt trešā paneļdiskusija “Tehnoloģiju pārnese un komercializācija – tiltu veidošana starp pētniecību un industriju” būs veltīta pētniecības, industrijas un tehnoloģiju pārneses mijiedarbībai, akcentējot būtiskākās prakses, resursus un sadarbības modeļus, kas nepieciešami inovāciju un komercializācijas veicināšanai. Diskusiju vadīs Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Ilze Grava, un savu redzējumu diskusijā paudīs WIPO Tehnoloģiju pārneses nodaļas vadītājs Michael Mbogoro, EPO galvenais ekonomists Yann Ménière, EUIPO galvenais ekonomists un Korporatīvās stratēģijas un ilgtermiņa plānošanas departamenta direktors Nathan Wajsman, Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktore Līga Žūka, uzņēmuma “Latvijas Finieris” valdes loceklis un  Attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, uzņēmuma “Innomatrix” valdes locekle Līga Brasliņa. 

Runātāji dalīsies pieredzē un sniegs praktiskus ieteikumus, kā mazināt plaisu starp pētniecības iestādēm un privāto sektoru, kā arī dalīsies ar labajiem pieredzes stāstiem. Intelektuālā īpašuma sistēmas stiprināšana un skaidra tehnoloģiju pārneses stratēģija ir būtisks solis, lai Latvija spētu konkurēt ar inovāciju līderiem un izmantotu savu potenciālu zināšanu ietilpīgā ekonomikā. 

Savukārt Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojumu ceremonijā, kas paredzēta uzreiz pēc konferences, tiks godināti apbalvojumu “Gada preču zīme Latvijai” un “Gada preču zīme Eiropas Savienībai”, kā arī apbalvojuma “Vizionārs” laureāti.

Konference un intelektuālā īpašuma apbalvojumu ceremonija būs ne tikai laba platforma, lai atzīmētu kopīgi sasniegto intelektuālā īpašuma jomā un pārrunātu nākotnes ieceres un izaicinājumus, bet arī lai godinātu Latvijas uzņēmējus, kuri jau šobrīd novērtē un veiksmīgi izmanto intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un veicinātu sabiedrībā lielāku izpratni par intelektuālā īpašuma sistēmu un tās sniegtajām iespējām un ieguvumiem. 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI