Norvēģijā ir izveidots Norvēģijas Klimata pakalpojumu centrs, kas nodrošina sadarbību starp Meteoroloģijas institūtu, Ūdens resursu un enerģētikas direktorātu, pētniecības centru un citām institūcijām. Dati un informācija par klimata pārmaiņām tiek gatavota dažādām lietotāju grupām, ko ikdienā darba vajadzībām izmanto gan pašvaldības, gan lietotāji. Vienlaikus Norvēģijas Klimata pakalpojumu centrs gatavo meteoroloģijas un hidroloģijas datus, lai tos varētu izmantot pētījumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu ietekmi uz dabu un sabiedrību.
Lai Norvēģijas pašvaldības varētu nodrošināt savas teritorijas attīstību, būtiski ņemt vērā klimata pārmaiņas un to ietekmi uz infrastruktūru un ēku sektoru, tamdēļ svarīgi ir izmantot zinātnē balstītu informāciju. Norvēģijas Klimata pakalpojumu centrs nodrošina katram reģionam faktu lapas viegli uztveramā veidā, kur informācija ir salāgota ar pašvaldības plānošanas vajadzībām.
Norvēģijā ir augsta izpratne par klimata pārmaiņu radītajām sekām un pasākumiem, tomēr ne visas pašvaldības Norvēģijā plānošanā un risku novērtēšanā ņem vērā klimata pārmaiņas, un starpnozaru koordinācija būtu pilnveidojama. Tamdēļ Norvēģijas valdība ir izstrādājusi plānu “Klimata pārmaiņas — kopā par klimatnoturīgu sabiedrību”. Plānā ietverti pasākumi vairākās nozarēs, tostarp sociālā nodrošinājuma, lauksaimniecības, veselības, transporta un palīdzības jomās. Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, Norvēģija plāno turpināt darbu, lai pašvaldības savā darbā pēc iespējas efektīvāk varētu ņemt vērā informāciju par klimata pārmaiņu radīto ietekmi.
Liels uzsvars ir arī uz dabā balstītiem risinājumiem, kas palīdz mazināt plūdus un sekmē lietusūdeņu novadīšanu, stabilizē augsni un novērš zemes nogruvumus, kā arī veicina bioloģisko daudzveidību.
“Vizītes laikā tika secināts, ka izaicinājumi ar kādiem sastopas Latvijā, ir līdzīgi tiem, kurus ikdienā risina speciālisti Norvēģijas meteoroloģijas dienestā. Abās valstīs joprojām notiek aktīvs darbs ar klimata pārmaiņu modeļu datiem, izstrādājot pēc iespējas veiksmīgākus algoritmus modeļu izšķirtspējas uzlabošanā un sistemātiskās kļūdas korekcijā, lai gūtos klimata pārmaiņu modeļu scenāriju rezultātus izmantotu dažādu tautsaimniecības jomu eksperti, politikas veidotāji un sabiedrība kopumā,” skaidro Stratēģiskās koordinācijas departamenta projektu vadītāja Solvita Degaine.
Pētnieki Norvēģijas Meteoroloģijas institūtā kopā ar kolēģiem citās Ziemeļu valstīs attīsta NorCP klimata pārmaiņu scenāriju modeļus ar 3 km izšķirtspēju, kuros būs iekļauta arī Latvijas teritorija. Nākotnē šos datus varēs izmantot arī LVĢMC speciālisti, attīstot klimata pārmaiņu scenārijus Latvijas teritorijai.
Izmantojot NorCP un citus augstas izšķirtspējas datus, Norvēģijai ir atjaunoti nacionālie klimata pārmaiņu scenāriji nelielām, mērenām un būtiskām klimata pārmaiņām. Norvēģu nacionālo klimata pārmaiņu scenāriju izstrādes pieeja bijusi līdzīga LVĢMC pieejai, atjaunojot klimata pārmaiņu scenārijus Latvijas reģionam, tādēļ speciālistiem no abām valstīm šī pieredzes apmaiņa bija noderīga.
Vizītes laikā tika spriests ne tikai par klimata pārmaiņu modeļiem un to scenāriju rezultātiem, bet arī par līdzšinējām klimata pārmaiņām un izaicinājumiem, ar kuriem valstis saskaras, strādājot ar meteoroloģisko novērojumu, radara un satelītu datiem.
Vizītes noslēgumā abu valstu speciālisti vienojās par potenciālajiem sadarbības jautājumiem, gan turpinot risināt pagātnes un nākotnes klimata pārmaiņu datu analīzes izaicinājumus, gan arī padziļināti izpētot sabiedrības un dažādu tautsaimniecības jomu vajadzības, lai kopīgi spētu veiksmīgi pielāgoties mainīgajam klimatam.
Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvā “Pieredzes apmaiņa ar Norvēģijas Meteoroloģijas institūtu par klimata datu analīzi un klimata pārmaiņu komunikāciju Norvēģijā” piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti.
Iniciatīva īstenota ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” Divpusējās sadarbības fonda atbalstu.
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
