Ministrs K. Melnis aicinās Zaļās izaugsmes grupas dalībvalstis izteikt viedokli par to, kā ES var palīdzēt nacionālo valstu politikas veidotājiem pēc iespējas sekmīgāk veikt klimata risku pārvaldību nacionālā līmenī.
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis norāda: “2023. gads pasaulē bija vissiltākais gads novērojumu vēsturē. Vairāki nozīmīgi klimata riski jau ir sasnieguši kritisko līmeni, liecina Eiropas Vides aģentūras secinājumi. Tamdēļ, raugoties no Eiropas skatu punkta, svarīgi, ka klimata risku novērtējums ir ietverts visu nozaru politikās un visos pārvaldības līmeņos. ES līmenī būtu apsverama arī ideja par vienotas agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrādi, kas kalpotu kā rokasgrāmata visu dalībvalstu iedzīvotājiem. Nevaram aizmirst arī par efektīvu ES finansēšanas instrumentu izmantošanu, un tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā gaidāmās sarunas par nākamo ES daudzgadu finanšu budžetu.”
Atsaucoties uz jaunākajiem Eiropas Vides aģentūras secinājumiem, kas iezīmē arvien satraucošākus datus par strauju klimatiskā riska pieaugumu, ES vides ministru padomē tiks diskutēts par jauniem sadarbības formātiem vairākos pārvaldības līmeņos, kā arī pasākumiem, lai uzlabotu budžeta plānošanu.
Klimata risku pārvaldība ir būtisks priekšnoteikums, lai uzlabotu dzīves līmeni. Klimata risku palielināšanās ietekmē arī ģeopolitisko vidi, apdraudot globālo drošību, tirdzniecības plūsmas un ekonomisko stabilitāti, kā arī spēju saglabāt pamatpakalpojumus klimata pārmaiņu ietekmētajiem iedzīvotājiem.
Latvijai būtiskākie klimata pārmaiņu izraisītie riski ar lielāko iestāšanās varbūtību ir vairāki, piemēram, intensīvu nokrišņu izraisīti plūdi, karstuma dūrieni, ugunsgrēki, vietējo sugu izstumšana un jaunu invazīvo sugu ienākšana (t.sk. kaitēkļu savairošanās), infekciju slimības, u.c.
“Dalībvalstīm nepieciešami skaidri norādījumi par ES finansējuma pieejamību un piesaistīšanas iespējām klimatnoturības stiprināšanai un risku pārvaldībai. No finansējuma piešķiršanas viedokļa ir vajadzīgas vienkāršākas un skaidrākas vadlīnijas gan lēmuma pieņēmēju, gan projektu ieviesēju pusē,” uzsver K. Melnis.
Vienlaikus ministri sanāksmē pārrunās to, kā būtu jāizstrādā ES 2040. gada klimata mērķis un tā satvars pēc 2030. gada, ņemot vērā dalībvalstu apņemšanos nodrošināt konkurētspējīgu pāreju uz klimatneitralitāti. Plānots panākt arī vispārējās vienošanās par augsnes monitoringu un noturību, Zaļuma norāžu direktīvu u.c., kas ir citu nozaru ministriju pārvaldībā.
