Centrālās statistikas pārvalde (CSP) maija izskaņā publicēja jaunākos datus par vidējās bruto darba samaksas izmaiņām, kas 2024. gada 1. ceturksnī pieauga par 11% un sasniedza 1623 eiro mēnesī. Jau iepriekš arodbiedrības ir izteikušas priekšlikumu, kas, balstoties uz 2022. gada 4. oktobrī Eiropas Padomes pieņemto Direktīvu par adekvātu minimālo algu Eiropas savienībā, Latvijai par pienākumu uzliek pārņemt direktīvas noteikumus nacionālajos normatīvajos aktos.
LBAS ieskatā, lai panāktu adekvātu minimālās algas līmeni, tas būtu jānosaka 50% līmenī no iepriekšējā gada 1. ceturkšņa rādītāja par vidējo darba samaksu valstī. Ņemto vērā, ka CSP 30. maijā publicējuši datus par šā gada 1. ceturksni, varam novērtēt kādai būtu jābūt minimālajai algai 2025. gadā, balstoties uz arodbiedrību priekšlikumiem.
Ja tiktu izpildītas arodbiedrību maksimālās prasības, tad 2025. gadā minimālā alga būtu jāpaaugstina līdz 810 eiro. Vienlaikus darba devēji iepriekš piedāvājuši noteikt minimālo algu 40% līmenī no pēdējiem pieejamiem datiem par pilnu gadu, kas nozīmētu 40% no vidējās darba samaksas 2023. gadā – 1537 eiro, kas veido 615 eiro un ir zemāka par jau šobrīd noteikto minimālo algu Latvijā. Salīdzinot ar vidējo darba samaksu 2024. gada 1. ceturksnī, šis priekšlikums veidotu vien 38%. Savukārt Latvijas Banka 2024. gadā prognozē darba samaksas līmeņa pieaugumu par 8%, kas nozīmētu, ka vidējā darba samaksa 2024. gadā varētu sasniegt 1660 eiro un veidot vien 37% attiecību pret minēto variantu.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Minimālajai darba algai Latvijā ir jāaug kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un vidējās darba samaksas pieaugumu. Tai ir jābūt konkurētspējīgai pirktspējā un darba ražīgumā Baltijas valstīs, ar laiku mērķtiecīgi sasniedzot ES vidējo līmeni.”
Labklājības ministrija savukārt rosinājusi kompromisu noteikt minimālo algu 45% līmenī no vidējās darba samaksas pēc CSP datiem par pēdējo pieejamo ceturksni, kas rada zināmu neskaidrību par to, vai tiks izmantots arodbiedrību prasītais iepriekšējā gada 1. ceturksnis vai aizpērnā gada 4. ceturksnis. Tas būtu atkarīgs no tā, kad tiek veidotas pārrunas par minimālo algu un var radīt zināmus sarežģījumus pārrunu procesā, kur viena puse vēlas steidzināt vienošanās panākšanu, savukārt otra puse nogaidīt līdz jaunākiem rādītājiem. LBAS uzskata, ka šeit ir jābūt konkrētībai, un 1. ceturkšņa dati ir pieejami katru gadu maija noslēgumā, kas reāli ļauj panākt vienošanos, kas balstīta uz 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas rādītājiem līdz jūnija noslēgumam.
LBAS jau iepriekš norādījusi, ka, lai minimālās algas līmenis tiešām būtu cienīgs, ir būtiski noteikt ne tikai adekvātu attiecību pret vidējo darba samaksu, bet tikpat svarīga ir bāze, pret kuru šī attiecība tiek veidota. Izmantojot pēdējos pieejamos datus par pilnu gadu, minimālā alga tiek piesaistīta bāzei ar 2 gadu nobīdi no reālās situācijas darba tirgū un ekonomikā. Šāda nobīde var atstāt būtisku ietekmi uz zemāko algu saņēmējiem strauji mainīgas ekonomikas apstākļos, kādi pavisam nesen pieredzēti 2022. un 2023. gadā augstās inflācijas ietekmē. Tādēļ LBAS atkārtoti uzsver, ka minimālā alga ir jāpiesaista pēc iespējas tuvākiem vidējās darba samaksas rādītājiem. LBAS ieskatā vidējā darba samaksa 1. ceturksnī - gadā, kad tiek noteikta minimālā alga nākamajam gadam, ir labs kompromiss starp iepriekšējo gadu un prognozēm par nākošo gadu.
Vienlaikus LBAS saprot, ka 2025. gadā paaugstināt minimālo algu līdz 810 eiro ir straujš lēciens (tā to attiecībā uz darba algu un neapliekamo minimumu ik gadu dara Lietuvā un Igaunijā), kas izdarītu spiedienu ne tikai uz uzņēmējiem, bet arī publisko sektoru, kur pēc šāda minimālās algas lēciena būtu nepieciešams laiks, lai nodrošinātu darba samaksas pieaugumu pret minimālās algas līmeni.
Tādēļ LBAS rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums - 2000 eiro. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums Latvijā nav paaugstināts divus gadus pēc kārtas, tāpēc LBAS vērš uzmanību, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2024. gada 17. aprīlī tika pieņemts lēmums atbalstīt neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai darba bruto algai un to noteikt vismaz 80% apmērā. Vienlaikus LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest pārejas grafiku, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās darba samaksas iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Grafiks nozīmētu, ka, 2025. gadā ieviešot minimālo algu 750 eiro apmērā, tā veidotu 46,2% no šā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas, 2026. gadā minimālajai algai būtu jāsasniedz 47,5%, savukārt 2027. gadā – 50%.
Minimālās algas attiecība pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gada 1. ceturksnī, kas pārsniedz pat 47,5%, vēsturiski nav nekas neredzēts1. Pirms 2018. gada minimālā alga tika vairākkārt iesaldēta un par to vienošanās tika panākta katru gadu, minimālā alga nebija zemāka par 45,8% no vidējās darba samaksas, pie tam 2015. un 2018. gadā sasniedza pat 48,6%, ko nav izdevies atkārtot pat ar straujo minimālās algas pieaugumu 2023. un 2024. gadā.
Būtiski pieminēt arī to, ka minimālā alga Latvijā ievērojami atpaliek no Baltijas kaimiņiem2. Kā ziņo Lietuvas mediji, sociālie partneri trīspusējā dialogā vienojušies par minimālās algas paaugstināšanu līdz 1070 eiro bruto mēnesī jeb 782 eiro neto. Savukārt Igaunija turpina virzīties pēc sociālo partneru saskaņotā grafika, kas šobrīd 2025. gadam iezīmējis bruto minimālo algu 1100 eiro līmenī, jeb 970 eiro uz rokas. Vienlaikus Igaunijā vēl pārrunu rezultātā minimālās algas apmērs var tikt precizēts. Zīmīgi, ka abās Baltijas kaimiņvalstīs, izlīdzinot uz rokas saņemto minimālo algu pēc patēriņa cenu līmeņa, tas veido vienādu pirktspējas līmeni, kas būtu par gandrīz 190 eiro augstāks kā Latvijā, ja Latvijā tiktu ieviests LBAS piedāvātais scenārijs.
Lai arī Latvijā ir zemākais darba ražīgums uz vienu nodarbināto vienā nostrādātajā stundā starp Baltijas valstīm, un pēc Eurostat datiem tas 2023. gadā veidoja 72,8% no ES vidējā līmeņa, kamēr Igaunijā tā bija 77,5% un Lietuvā 80,9% no ES vidējā, tomēr atšķirības ražīgumā nav tik augstas, lai skaidrotu tik lielu Latvijas algu, jo sevišķi minimālās algas, atpalicību no kaimiņvalstīm. Ja izpildītos iepriekš minētie scenāriji par minimālajām algām 2025. gadā visās Baltijas valstīs, tad darbaspēka izmaksas pie minimālās algas Latvijā sastādītu vien 72% no Igaunijas darbaspēka izmaksām un 78,8% no izmaksām Lietuvā.
Sanita Birkenfelde,
LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 29383038
sanita.birkenfelde@lbas.lv
