Raksturosim situāciju ar piemēru:
Annas vecāki par bērna mūzikas skolu pilsētā X samaksā 100% maksu, bet viņas dzīvesvietas pašvaldība Y viņiem atlīdzina 77% no maksas, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% apmērā. Savukārt, ja pašvaldības veiktu savstarpējos norēķinus, vecākiem par mūzikas skolu nebūtu jāmaksā vispār.
Minēto nepilnību tiesībsargs konstatēja, izskatot iesniegumu par vienas pašvaldības līdzfinansējuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli par citā pašvaldībā iegūto profesionālās ievirzes izglītību. Pašvaldības saistošajos noteikumos teikts: “pašvaldība tās iedzīvotājiem līdzfinansējumu par citu pašvaldību dibināto izglītības iestāžu profesionālās ievirzes izglītības akreditētu programmu apguvi, pēc atbilstošo maksājumu saņemšanas, izmaksā, pārskaitot to uz izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumā norādīto kredītiestādes norēķinu kontu, no izmaksājamās summas ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.”
Lai arī pašvaldībām nav pienākuma līdzfinansēt iedzīvotāju izglītību citās pašvaldībās, tomēr tās, kuras izvēlas šādi rīkoties, pēc būtības gādā par savu iedzīvotāju izglītību. Tiesībsargam nav izprotams, kāpēc pašvaldības sniegtais līdzfinansējums (pēc būtības izdevumu kompensācija vecākiem) par tās teritorijā deklarēto bērnu profesionālās ievirzes izglītības iegūšanu citā pašvaldībā būtu jāapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Tiesībsargs saņēmis arī Finanšu ministrijas skaidrojumu, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu fiziskās personas saņemtais līdzfinansējums konkrētajā situācijā (likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros) ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesībsargs uzskata, ka tas neatbilst bērna interesēm un tāpēc likums ir jāgroza.
“Mūsu ieskatā pašvaldības līdzmaksājuma par bērnu iegūto izglītību aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav bērnu interesēm atbilstoša prakse. Ieguvumi, proti, papildu līdzekļi valsts budžetā neatsver finansiālu zaudējumu ģimenēm, kuras vēlas nodrošināt savus bērnus ar interešu izglītību vai profesionālas ievirzes izglītību. Pēc būtības kompensācija, kas tiek izmaksāta vecākiem par viņu bērnu izglītošanu, nevar tikt uzskatīta par vecāku ienākumu, jo vecāki šo naudas summu ir novirzījuši bērna izglītošanai,” norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Jāpiebilst, ka Saeima likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzējusi vairākus gadījumus, kad līdzmaksājums vai cita veida kompensācija ar nodokli netiek aplikti1. Ņemot vērā bērnu interešu prioritātes principu2, kā arī bērna tiesības uz izglītību3, valstij nevajadzētu aplikt ar nodokli pašvaldības izmaksāto kompensāciju par bērnu izglītošanu.
Arī ANO Bērnu tiesību konvencija noteic bērna interešu prioritāti, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu jebkura ar bērnu saistīta jautājuma izlemšanā pirmām kārtām maksimāli ievērot tieši bērna intereses. Savukārt Satversmes tiesa ir sniegusi skaidrojumu, ka bērna tiesību un interešu prioritāte nozīmē to, ka ne vien tiesai un citām institūcijām savi lēmumi jāpieņem, ievērojot bērnu tiesības un intereses, bet arī tiesību aktu pieņēmējiem normatīvie akti jāpieņem vai jāgroza, aizsargājot bērna tiesības un intereses iespējami labākajā veidā.4
