Straujais izdevumu kāpums pamatā skaidrojams ar lielākiem pamatbudžeta kapitālajiem izdevumiem (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem), kas šā gada četros mēnešos auguši par 147,1 miljonu eiro jeb 89,7%, sasniedzot 311 miljonus eiro, tostarp pamatbudžeta pamatfunkciju veikšanai aizsardzības resorā, kur šā gada februārī saņemts maksājums 145,3 miljonu eiro apmērā bruņojuma iegādei. Taču, arī neņemot vērā aizsardzības resora izdevumus, pamatbudžeta izdevumu pieauguma temps pārsniegtu 9%, kas ir nedaudz straujāks nekā pamatbudžeta ieņēmumu kāpums šā gada četros mēnešos (8,5%). Pieaugot aizdevumu procentu likmēm, būtiski augstāki 2024. gada janvārī-aprīlī bijuši pamatbudžeta procentu izdevumi – 181,7 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir 1,5 reizes jeb par 108,4 miljoniem eiro vairāk.
Tāpat augstākus izdevumus pamatbudžetā 2024. gada četros mēnešos noteica lielāki izdevumi atlīdzībai, kas bija par 109 miljoniem eiro jeb 25,6% augstāki nekā gadu iepriekš un veidoja 535,2 miljonus eiro. Darba samaksas fonds 2024. gada janvārī-aprīli kāpis par 10,1%, taču, ja publiskajā sektorā darba samaksas fonds pieauga pat par 17,3%, tad privātajā sektorā pieaugums ievērojami zemāks – tikai 7,2%. Darba samaksas fonda kāpumu veicināja vidējās darba samaksas pieaugums, kas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deklarāciju datiem šā gada četros mēnešos bija 11,3%. To noteica gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Vienlaikus deklarācijas norāda uz nodarbināto skaita samazinājumu, gada pirmajos četros mēnešos par vidēji 1% pret 2023. gada attiecīgo periodu, tostarp samazinājumu par aptuveni 6 tūkstošiem nodarbināto janvārī-februārī un ap 10 tūkstošiem martā-aprīlī. Lielākais nodarbināto sarukums vērojams apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.
Savukārt, valsts speciālajā budžetā šā gada četros mēnešos vērojams pārpalikums 139,5 miljonu eiro apmērā, uzlabojot bilanci par 198,7 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 59,2 miljonu deficītu janvārī-aprīlī pērn. Augot sociālās apdrošināšanas iemaksām, valsts speciālā budžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos pieauga par 227,1 miljonu eiro jeb 16,9%, veidojot 1,6 miljardus eiro. Turpretī valsts speciālā budžeta izdevumi šā gada četros mēnešos 1,4 miljardu eiro apmērā bija tuvu pērnā gada līmenim, pieaugot par 28,5 miljoniem eiro jeb 2%. Nedaudz sarukuši izdevumi vecuma pensijām – par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,6%, pamatā pensiju izmaksu nobīžu dēļ brīvdienās un svētku dienās. Vecuma pensiju saņēmēju skaits saglabājies pērnā gada līmenī, kamēr pensiju vidējais apmērs aprīlī audzis par 7,4%. Savukārt invaliditātes pensijām izdevumi pieauguši par 2,7 miljoniem eiro jeb 3%. Izdevumi slimības pabalstiem 2024. gada četros mēnešos bijuši par 18,4 miljoniem eiro jeb 15% lielāki nekā pirms gada, ko noteica slimības pabalsta vidējā apmēra pieaugums (šā gada četros mēnešos par 15,1%), kamēr saņēmēju skaits bijis pērnā gada līmenī. Kopš gada sākuma vērojams bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kā arī pabalsta vidējā apmēra kāpums. Tā rezultātā valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada četros mēnešos pieauguši par 11,3 miljoniem eiro jeb 21,8%, salīdzinot ar pirmajiem četriem mēnešiem pirms gada. Bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits šā gada aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, ir pieaudzis par 9,8%, un to nosaka situācija darba tirgū, samazinoties nodarbināto skaitam jau pieminētajās apstrādes rūpniecības, būvniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi.
Ieņēmumiem pieaugot straujāk nekā izdevumiem, arī pašvaldību budžetā šā gada četros mēnešos bijis pārpalikums 79,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35 miljoniem eiro lielāks nekā 2023. gada janvārī-aprīlī. Pašvaldību budžeta ieņēmumi 1,2 miljardu eiro apmērā bija par 106,9 miljoniem eiro jeb 9,8% augstāki nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, tostarp nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī pārsniedza valsts garantēto apjomu un arī četros mēnešos pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi 718,4 miljonu eiro apmērā pārsniedza periodā plānoto apjomu par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% un bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 12,2% augstāki nekā gadu iepriekš.
Savukārt, pašvaldību izdevumi pieauga par 71,9 miljoniem eiro jeb 6,9%, veidojot 1,1 miljardu eiro. Lielākais izdevumu kāpums (par 90,4 miljoniem eiro jeb 18,9%) bijis atlīdzībai, kur izdevumi sasniedza 569,8 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar augstākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kā arī minimālās algas celšanu valstī. Arī pašvaldību budžeta subsīdiju un dotāciju izdevumi šā gada četros mēnešos auguši par 9,1 miljonu eiro jeb 11,5%, salīdzinot ar četriem mēnešiem pirms gada, pamatā augstāku izdevumu sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai Rīgā dēļ. Savukārt, pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi sarukuši teju par trešdaļu jeb 32,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar četriem mēnešiem pirms gada, sasniedzot vien 67,3 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar ievērojami lēnāku ārvalstu investīciju ieguldīšanu šogad. Pērn, noslēdzot projektus iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā bija krietni augstāki. Šogad, jaunajam plānošanas periodam tikai sākoties, izdevumi investīcijām ir mazākā apmērā.
Kopumā kopbudžeta izdevumi 2024. gada pirmajos četros mēnešos bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 458,4 miljoniem eiro jeb 8,9% vairāk salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Izdevumu pieaugumu sekmēja lielāki ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) izdevumi, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros. Tāpat Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 44,4 miljonu eiro apmērā un RailBaltica izdevumi 2024. gada četros mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 30,7 miljonus eiro. Savukārt, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam un pakāpeniski uzsākot projektus jaunajā plānošanas periodā, Kohēzijas politikas fondu izdevumi šā gada četros mēnešos bijuši 139,3 miljoni eiro, kas ir par 93,6 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. 2024. gadā kopumā valsts pamatbudžetā ĀFP izdevumi tiek plānoti 2,2 miljardu eiro apmērā, un šā gada četros mēnešos ĀFP izdevumu izpilde ir 468,4 miljoni eiro (21% no gadā plānotā apjoma).
Savukārt, kopbudžeta ieņēmumi kopumā šā gada četros mēnešos bija 5,5 miljardi eiro, pieaugot par 534,1 miljonu eiro jeb 10,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Ieņēmumu kāpumu pamatā skaidro ĀFP ieņēmumi par īstenotajiem ES fondu projektiem, kas šogad saņemti būtiski augstākā apmērā (par 266,5 miljoniem eiro vairāk) nekā gadu iepriekš. Tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fondā (TPF) šā gada martā saņemts avanss 57,5 miljonu eiro apmērā, lai veiktu investīcijas kūdras nozares pārkārtošanā, tostarp paredzot atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā, kā arī degradēto kūdras purvu rekultivācijas aktivitātes un atbalsts sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Tāpat ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai ieņēmumi no Kohēzija fonda šā gada četros mēnešos bijuši par 97,1 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš.
Nodokļu ieņēmumi šā gada četros mēnešos ir iekasēti atbilstoši Stabilitātes programmas 2024.-2028. gadam prognozētajam līmenim un, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada četros mēnešos veido 4,1 miljardus eiro, kas ir par 191,3 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu. Jāatzīmē, ka iepriekšējo gadu pirmajos četros mēnešos nodokļu ieņēmumu kāpums bija ievērojami straujāks – 2022. gadā pieauguma temps bija 17,2% un 2023. gadā – 12%, PVN ieņēmumiem augot visstraujāk, ko savukārt ietekmēja augstā inflācija. Ja 2022. gada četros mēnešos bija vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 28,8% un 2023. gada attiecīgi par 25,5%, tad šogad PVN ieņēmumi iekasēti par 192,1 miljonu eiro jeb 14,2% mazāk nekā pērn, veidojot 1,2 miljardus eiro. Augstās energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada PVN ieņēmumus. Būtisks kritums vērojams PVN ieņēmumos arī būvniecības un vairumtirdzniecības nozarēs. Nedaudz samazinoties darba samaksas fonda pieuguma tempiem, bet, saglabājot stabilu pieagumu pret iepriekšējo gadu, sociālās iemaksas šā gada četros mēnešos veidoja 1,5 miljardus eiro, pieaugot par 215,3 miljoniem eiro jeb 16,9%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šā gada janvārī-aprīlī bija 792,8 miljoni eiro – par 103,2 miljoniem eiro jeb 15% augstāki nekā gadu iepriekš.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja arī nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2024. gada četros mēnešos iekasēti 280,6 miljonu eiro apmērā, t.i., par 47,3 miljoniem eiro jeb 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpums skaidrojams ar komercbanku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 48,5 miljonu eiro apmērā, kas paredzētas kompensāciju izmaksai hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam. Jāatzīmē, ka VID jau šā gada aprīlī sāka izmaksu veikšanu uz kredītņēmēju kontiem par šā gada pirmo ceturksni. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai, paaugstinot procentu likmes, par 37,6 miljoniem eiro lielāki nekā četros mēnešos pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi 73,8 miljonu eiro apmērā, pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem.
