1. ceturksnī vidējā darba samaksa – 1 623 eiro

2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,8 %, bet stundas samaksa – par 1,3 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 180 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 180 eiro jeb 72,7 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,2 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3 %.

No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 620 līdz 700 eiro jeb par 12,9 %.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1 293 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 1. ceturksnī bija 1 293 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni (1 149 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 12,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 957 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,7 %.

Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums

Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 7,4 procentpunktiem straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 16,3 % un 8,9 %.

2024. gada 1. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 657 eiro, savukārt privātajā – par 43 eiro zemāka (1 614 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 606 eiro jeb par 17,6 %.

Salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,7 %, vispārējās valdības sektorā samazinājums bija 1,6 %, bet privātajā sektorā bija vērojams 1,8 % pieaugums.

Saskaņā ar apstiprināto valsts budžetu 2024. gadam, atalgojums šogad pieaugs Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūciju, veselības un sociālās jomas, izglītības, kā arī kultūras nozares darbiniekiem. Turpināsies 2022. gadā uzsāktā atalgojuma reforma valsts tiešās pārvaldes iestādēs.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

*Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni valstī kopumā pieauga par 10,1 % jeb 324,0 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 6,5 tūkst. jeb 0,9 %.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 20,4 %, valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 15,8 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 13,8 %, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 12,0 %.

Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas

2024. gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 956 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 675 eiro), enerģētikas (2 118 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 092 eiro), valsts pārvaldes (1 883 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 680 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 666 eiro) nozarē.

Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 071 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Straujāks darba samaksas pieaugums Latgalē

2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (12,5 %), Vidzemē (11,6 %) un Zemgalē (11,2 %).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 804 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 151 eiro), kas ir par 36 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un  reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Latgalē (1,0 procentpunkts).

*No 2024. gada 1. janvāra jaunie statistiskie reģioni, kuri sakrīt ar Latvijā esošajiem plānošanas reģioniem.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 10,65 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 1. ceturksnī bija 10,65 eiro, un gada laikā tā pieauga par 16,0 % (2023. gada 1. ceturksnī – 9,18 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,56 līdz 13,50 eiro jeb par 16,9 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 10,9 % un nostrādāto stundu samazinājums par 5,1 % gada laikā. Jāatzīmē, ka šī gada 1. ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā 2023. gada 1. ceturksnī.

No Baltijas valstīm vidējais atalgojums visstraujāk audzis Latvijā

2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Latvijā – par 11,0 %, Lietuvā – par 10,3 %, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais – 8,8 %. 

Visās Baltijas valstīs 2024. gadā ir augusi valstī noteiktā minimālā alga, un tās attiecība pret vidējo atalgojumu šī gada 1. ceturksnī visās valstīs bija līdzīga – 43 %.

Metodoloģiskā informācija

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.