Galvenokārt secinājumi ir vērsti uz starpsavienojumu un enerģijas tirgus integrāciju, enerģētisko drošību un enerģētikas infrastruktūras noturību, kā arī investīcijām energotīkla attīstībā u.c. aspektiem.
“Elektroenerģijas sistēma ir kritiskā infrastruktūra Latvijas, kā arī Eiropas kontekstā, kuras stabilitāte un noturība veicina ES stratēģisko neatkarību un konkurētspēju. Ņemot vērā 2022. gada ģeopolitiskos notikumus, mūsu uzdevums ir pasargāt Eiropas kopējo energosistēmu no jauniem satricinājumiem. Beļģijas prezidentūras laikā padomes secinājumos uzsvērts – pēc iespējas efektīvāk īstenot regulējumu, lai nodrošinātos pret fiziskiem tīkla drošības riskiem, gan kiberdrošības draudiem,” norāda klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis.
Ministru padomes sanāksmē tiks pārrunāti papildu divi jautājumi – Eiropas Savienības finanšu instrumenta “REPowerEU” izmantošanu – kurp ejam? un kāds ir Eiropas zaļā kursa pašreizējais stāvoklis.
Tāpat paredzēts pievērsties vairākiem informatīviem jautājumiem, tostarp plānots runāt par atjaunotajiem nacionālajiem klimata un enerģētikas plāniem, nākamās ES prezidentūras darba programmu u.c. jautājumiem.
Šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādā REPowerEU investīciju atbalsta programmu. Latvijai pieejamais finansējums REPowerEU investīciju īstenošanai ir 134,4 milj. eiro. Šo finansējumu plānots izmantot energoapgādes drošuma un stabilitātes palielināšanai un atbalsta pasākumu īstenošanai (60 MW bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas iegāde un uzstādīšana, IT risinājuma ieviešana kiberdrošības aizsardzības nodrošināšanai), elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas modernizācijai un attīstībai (gaisvadu līniju pārbūve par kabeļlīnijām, apakšstaciju būvniecība, rekonstrukcija vai jaudas palielināšana, pētījumu izstrāde u.c.), biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana (biometāna ievades punkta būvniecība, IT risinājums ievades punkta vadībai).
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumu izstrādes laikā starp KEM un Eiropas Komisiju (EK) notika intensīvas sarunas par finansējuma sadali noteiktiem investīciju virzieniem. Lai noteiktu, kādiem investīciju virzieniem finansējums tiek izlietots, ir jāievēro stingras EK vadlīnijas, lai kvalificētos visām EK prasībām. KEM, strādājot pie investīciju virzienu izvērtēšanas, meklēja sabalansētu risinājumu, prioritāri finansējumu novirzot energoapgādes drošuma nodrošināšanai, kā arī daļu finansējuma novirzot klimata mērķu sasniegšanā.
Latvijas delegācijā būs arī Latvijas pastāvīgās pārstāves ES vietnieks Mārtiņš Kreitus, nozares padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Marija Zjurikova, padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Marta Veiķeniece, kā arī Ārlietu ministrijas trešais sekretārs Ēriks Lukšēvics.
