Mākslīgās nārsta ligzdas no egļu zariem palīdz zivīm iznārstot mainīgā ūdens līmeņa apstākļos Daugavas HES ūdenskrātuvēs. Zivju ligzdu izgatavošanu AS Latvenergo rīko sadarbībā ar biedrību Mēs zivīm un šogad tā notika jau piecpadsmito reizi. No egļu zariem izgatavotās 450 ligzdas tiks izvietotas Daugavā pie Ikšķiles, Kaibalas un Klintaines. Ja vidēji vienā ligzdā tiek iznērsti 50 000 ikru, to kopējais skaits pārsniedz 22 miljonus. Kopumā piecpadsmit gadu laikā Daugavā būs izvietotas vairāk nekā 5000 šādas ligzdas.
Pasākumā piedaloties vairāk nekā 75 Latvenergo koncerna darbinieku ģimenēm, to atklāja AS Latvenergo ražošanas direktors Harijs Teteris, uzsverot: “Pirms piecpadsmit gadiem mūsu darbinieku – vides entuziastu – grupa aizsāka šo projektu, lai veicinātu zivju dabiskā nārsta iespējas Daugavā un apliecinātu, ka ilgtspējīga enerģijas ražošana var pastāvēt līdzās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Ir liels gandarījums, ka šī iniciatīva joprojām iedvesmo darbiniekus un viņu ģimenes.”
AS Latvenergo Vides pārvaldības direktore Aļona Boloņina akcentēja šīs tradīcijas nozīmību: “Mūsu uzņēmuma vēsture ir tieši saistīta ar Daugavu, jo uz tās tika uzbūvēta Latvenergo pirmā hidroelektrostacija. Visus gadus esam rūpējušies par bioloģisko daudzveidību, aizsargāt vidi un ieguldīt arī no savas puses mūsu enerģiju un resursus dabas saglabāšanā. Mākslīgo nārsta ligzdu izgatavošana ir kļuvusi par ilgtspējīgu tradīciju, kurā ar prieku iesaistās gan pieredzējuši, gan jaunie darbinieki. Gandarījums par bērniem, kuri ar lielu interesi līdzdarbojās un pēc tam ar sajūsmu dalās par piedzīvoto brīvdienās.”
Arī pati ligzdu izgatavošana ir ilgtspējas piemērs – tā notiek kādā no Latvijas valsts mežu izcirtumiem, kur pavisam nesen notikusi mežizstrāde, lai no egļu zaru atlikumiem izveidotu nārsta ligzdas, kuras pēc mēneša liks Daugavā un uz kurām nārstos zivis. Tādējādi mežistrādes pārpalikumiem tiek rasts atkārtots pielietojums un uz tiem izaug vesela jauno zivju paaudze.
Pasākuma laikā biedrības Mēs zivīm vadītājs Ivars Dubra apmācīja jaunpienācējus ligzdu izgatavošanā, savukārt ornitologs Dmitrijs Boiko vadīja izglītojošu putnu vērošanas darbnīcu, iepazīstinot dalībniekus ar Latvijas putnu sugām un to gredzenošanu.
Izgatavotās ligzdas līdz ielikšanai Daugavā tiks uzglabātas ēnainā meža vietā. Nārsts upē parasti norisinās aprīļa beigās un maija sākumā, atkarībā no laika apstākļiem.
AS Latvenergo kā lielākais atjaunīgo resursu (AER) ražotājs Baltijā turpina stratēģisko mērķu īstenošanu AER projektu attīstībā. Līdz 2025. gada beigām elektroenerģijas ražošana saules un vēja parkos Baltijā pārsniegs 250 MW jaudu. Paralēli turpinās vēja parku būvniecība Latvijā un Lietuvā, kuri sāks elektroenerģijas ražošanu 2026. gadā, palielinot AER ražošanas portfeli līdz 1000 MW.
