Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās – ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū.”
Piedāvājums izriet no izvērtējuma par iespējami smagnējiem birokrātiskiem šķēršļiem UR darbībā, kas būtiski ietekmē godprātīgos nodokļu maksātājus.
Situācijas izvērtējumu veic pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā apstiprinātā Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa kopā ar UR komandu. Tā mērķis ir identificēt smagnējos birokrātiskos šķēršļus regulējumā, lai kopā ar valdību un Saeimu varētu pārskatīt regulējumu (likumus) valsts konkurētspējas stiprināšanai.
“Izvērtējot situāciju, esam identificējuši pirmo, ik gadu vairāk nekā 2200 uzņēmumus ietekmējošu, procesu, kas būtiskāk ierobežo godprātīgos nodokļu maksātājus nekā negodprātīgos, uz kuriem regulējums ir vērsts,” stāsta Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa.
Situācijas pirmsākumi meklējami 2020. gada rudenī, kad Saeima, ar mērķi novērst fiktīvo komersantu dibināšanu, kā arī izmaiņu veikšanu UR reģistros ar nolūku izvairīties no nodokļu maksāšanas, lēma attiecībā uz nodokļu risku identificēšanu uzņēmumu reģistrācijas procesā grozīt likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 pantā un citos saistītajos pantos.
Regulējums nosaka, ka, piemēram, ja uzņēmuma pieteiktais valdes loceklis jau ir valdes loceklis vairākos citos uzņēmumos vai arī uzņēmuma juridiskajā adresē jau reģistrēti citi uzņēmumi – UR reģistrācijai pieteiktā informācija jānosūta VID atzinuma sniegšanai un reģistrācija jāatliek, standarta trīs darba dienas lēmuma pieņemšanai pagarinot par papildu 10 darba dienām. Saprotams, ka minētās situācijas var būt arī normālai uzņēmējdarbībai raksturīgas un, ka papildu 10 darba dienas atstāj vērā ņemamu ietekmi uz uzņēmējdarbības ātrumu.
Dati par šo regulējuma normu – no UR puses VID nosūtītie pieteikumi ar mērķi atklāt nodokļu riskus – liecina par neefektivitāti un nesamērīgu godprātīgo uzņēmēju ierobežošanu. Tikai retos gadījumos VID konstatē nodokļu riskus (2022.gadā 13% no visiem gadījumiem; 2023.gadā – 10%; 2024.gadā līdz aprīļa beigām – 4%). Secināms, ka 87-96% pārējie UR klienti, kas iekļuva pārbaudē, bija spiesti gaidīt pieteikto ziņu reģistrāciju, būtiski ietekmējot šo klientu darbību. Arī gadījumos, kuros ātrums bijis īpaši svarīgs – samaksāta trīskāršā valsts nodeva, cerot uz attiecīgu ierakstu veikšanu vienas darba dienas laikā, vēlamā reģistrācija tomēr jāgaida vairāk nekā pēc nedēļas.
Visticamāk, negodprātīgākie ierobežojumus arī “testē”: secinot, kuros gadījumos būs VID pārbaude, vienkārši atrod citu valdes locekli vai adresi, ko pieteikt reģistrācijai. Rezultātā VID pēc būtības zaudē informāciju par uzņēmumiem ar potenciāli augstākiem nodokļu krāpšanas vai citu pārkāpumu riskiem.
Norādāms, ka ļoti retos gadījumos klienti izvēlas “cīnīties” tiesā par VID atzinuma pamatojumu, jo tas ir samērā smagnējs process un panākt labvēlīgas sekas iespējams arī ārpus tiesas procesa. Savukārt, tie, kas to izvēlas darīt, galvenokārt uzvar – no šobrīd pieciem spriedumiem, kas stājušies spēkā un ir saistīti ar VID atzinuma izvērtēšanu, tikai vienā lietā tiesa piekrita, ka VID atzinums ir pamatots.
