EK pārstāve uzklausīs Latvijas pārstāvju viedokļus un informāciju par paveikto un plānoto, kā arī izklāstīs EK redzējumu par ES klimata mērķiem 2040. gadam, ES klimata risku novērtējumu, kā arī ES fondu līdzekļu pieejamību tautsaimniecības transformācijai uz zaļāku un videi draudzīgāku rītdienu.
Klimata politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietniece Ivonna Slingenberga norāda: “Lai novērtētu dalībvalstu virzību uz klimatneitralitāti, Eiropas Komisijai ir svarīgi runāt ar dalībvalstu valdībām un uzklausīt plašu to ieinteresēto personu loku, kas darbojas attiecīgajās valstīs. Mēs cieši uzraugām klimata politikas attīstību Latvijā un, atbalstot turpmākus centienus, vēlamies apspriest vietējā mēroga izaicinājumus un vajadzības saistībā ar ilgtspējīgu klimatisko pārkārtošanos.”
Tikšanās plānotas kā dialogs starp Latvijas pārmaiņu virzītājiem un Eiropas Komisijas pārstāvi. Pie viena sarunu galda ar EK pārstāvi sēdīsies visu nozaru atbildīgo ministriju ministri. EK ir būtiski uzklausīt un novērtēt katra sektora izaicinājumus Latvijā, lai virzītos uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību, līdzsvarojot publiskā finansējuma pieejamību ar stingrākām prasībām, lai jau šodien ierobežotu negatīvās klimata pārmaiņu sekas nākotnē, nododot nākamajām paaudzēm sakārtotu un drošu vidi.
Vienlīdz būtisks dalībnieks ceļā uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību ir nozaru asociācijas un pašvaldības, kuras jau šobrīd praksē sniedz savu ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā, īstenojot vairākus projektus un uzņemoties iniciatīvas zaļo mērķu sasniegšanā. Nozaru asociāciju uzdevums ir raudzīties, lai nozares attīstība ir vērsta uz ilgtspējīgu domāšanu, tostarp ilgtspējīga finansējuma saņemšanu.
Globāli klimatam draudzīgas ekonomikas pamatā investīcijas tiek virzītas uz klimatam un videi draudzīgiem uzņēmējdarbības projektiem. Šāda ekonomika papildus rada jaunas “zaļās darba” vietas, uzlabo Latvijas konkurētspēju un rada iespēju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Ceļš uz klimata neitralitāti nav noiets vēl nevienā valstī. Tieši tamdēļ ir likumsakarīgi, Latvijai meklējot efektīvāko veidu kā sasniegt kopīgos mērķus un nodrošināt tautsaimniecības ilgtspēju, diskusijas un viedokļu atšķirības ir neatņemama un nepieciešama daļa no risinājuma atrašanas.
Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska: “Jebkura regulējuma pamatā jābūt skaidram mērķim, ko mēs vēlamies ar regulējumu sasniegt, un kā tas palīdzēs mūsu sabiedrībai šodien un ilgtermiņā. Lai gan Baltijas valstu, tostarp Latvijas uzņēmēji un sabiedrība vairākkārt demonstrējusi spēju pielāgoties jauniem apstākļiem, pārkārtošanās uz klimatu sargājošu un klimata pārmaiņu pieņemošu tautsaimniecību, ir izaicinājums arī mūsu sabiedrībai. Tieši tamdēļ lielu lomu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē piešķīrām diskusijām ar nozaru pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, organizējot vairāk nekā 50 tikšanās. Tikai ar kopīgu izpratni par mūsu nākotnes vajadzībām un šodienas iespējām, varam izveidot efektīvu un attīstību veicinošu regulatīvo vidi.”
Š.g. 24. maija vizīte noslēgsies ar preses brīfingu, kas notiks “Eiropas Savienības māja” plkst. 14.50. Tās laikā EK pārstāve iepazīstinās mediju pārstāvjus ar vizītes laikā gūtajām atziņām klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā, EK redzējumu par tālākajiem mērķiem 2040. gadam, kā arī ES klimata risku novērtējumu u.c.
Klimata politikas ģenerāldirektorāts vada Eiropas Komisijas pūliņus klimata pārmaiņu mazināšanā gan ES, gan starptautiskā līmenī. Tā uzdevums ir izstrādāt un ieviest ES klimata rīcībpolitikas un stratēģijas, lai līdz 2050. gadam ES kļūtu par līderi virzībā uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu tautsaimniecību.
