Ministru kabineta sēdē š.g. 14. maijā apstiprināti uz iepriekšminētā likuma pamata sagatavotie MK noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, kuros noteiktas prasības elektroenerģijas skaitītāju atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai, izmantojot statistisko verificēšanu. Līdz ar to regulējumā noteikts, ja elektroenerģijas skaitītājs atbilst statistiskās verificēšanas prasībām, tad atkārtotās verificēšanas periodiskums tiem tiek pagarināts par desmit vai sešiem gadiem atkarībā no skaitītāju veida.
Vienlaikus Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr.981 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”, nosakot kārtību mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai ar statistisko verificēšanu.
Kā zināms, AS “Sadales tīkls” laika posmā no 2014. - 2022. gadam visā Latvijā uzstādījis aptuveni 1,1 miljonu viedos elektroenerģijas skaitītājus, daļai no kuriem jau 2026. gadā būtu jāveic atkārtotā verificēšana vai jāveic skaitītāju nomaiņa. Ņemot vērā citu ES valstu pieredzi, piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Čehijas, Austrijas, arī Latvijā kā viens no atkārtotās mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles veidiem ir noteikta statistiskā verificēšana. Izmantojot mērīšanas līdzeklim statistisko verificēšanu, tiek pagarināts atkārtotās verificēšanas periodiskums, pamatojoties uz mērīšanas līdzekļu partiju raksturojošu un noteikta apjoma nejauši izvēlētu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas rezultātiem un to attiecināšanu uz visu attiecīgo mērīšanas līdzekļu partiju.
Šobrīd uzstādītajiem elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas veikšana rada zināmas neērtības sistēmas lietotājam, jo atkārtotā verificēšana ir ļoti laikietilpīgs un izmaksu ietilpīgs process, kas ietver katra lietotāja brīdināšanu, piekļuvi katram skaitītājam un tā nomaiņu, transportēšanu, pārbaudi un uzglabāšanu. Atkārtotās verificēšanas izmaksas veidojas no vairākām komponentēm, proti, no skaitītāja atgādāšanas līdz laboratorijai, verificēšanas izmaksām vai jauna skaitītāja iegādes izmaksām (ja tiek veikta skaitītāju maiņa). Statistiskā verificēšana ļaus minimizēt šīs izmaksas, jo tiks pārbaudīti tikai atsevišķi skaitītāji, turklāt turpmāk tas notiks retāk, nekā līdz šim.
